Latvija ar katru gadu palielina budžetu veselības nozarē, bet tā ir cīņa ar sekām. Latvijas tautas sporta pārstāvji aicina Izglītības un zinātnes ministriju, valdību un Saeimu steidzami veikt konkrētus soļus, lai veicinātu nācijas sportisko aktivitāšu palielināšanos. Veselības problēmu cēlonis ir iedzīvotāju pasīvais, neaktīvais dzīvesveids. Tikai katrs vienpadsmitais šobrīd Latvijā sporto četras vai vairāk reizes nedēļā.
Ikdienas skrējienā daudzi ir pārāk noguruši, lai pēc darba dienas beigām vai brīvdienās motivētu sevi un ģimeni doties sportot. Gan pieaugušo, gan bērnu aptaukošanās gadījumi pieaug. Liekais svars pēc 2022. gada datiem ir 59 procentiem pieaugušo un katram piektajam bērnam. “Četras reizes un vairāk nedēļā sporto tikai deviņi procenti Latvijas iedzīvotāju, tas nozīmē 91 procents nesporto pietiekami. Tās ir četras reizes, ko Pasaules veselības organizācija pavisam nesen no 150 uz 300 minūtēm nedēļā fiziskā aktivitāte konvertēja. Te ir tieša korelācija ar demenci, un kurš tad mums strādās, radīs darba vietas un veidos nodokļu bāzi?” saka valdes priekšsēdētājs Gints Kuzņecovs.
Latvijas Kalnu divriteņu federācijas prezidents Igo Japiņš: “Mēs dzeram visvairāk un slimojam visvairāk, tāds ir iznākums. Tur vienkārši ir jābļauj.”
Sportiskas aktivitātes var situāciju mainīt, tāpēc dažādu jomu tautas jeb veselības sporta pārstāvji apvienojušies, lai mudinātu Latvijas iedzīvotājus sportot un valsti radīt programmu, lai varētu atgūt pārmaksātos nodokļus līdz 600 eiro gadā, kas iztērēti par fiziskajām aktivitātēm.
“Tāpat kā visā Eiropā daudzās Eiropas valstīs. Izdevumi sportam, kas ir tāpat kā izdevumi tavai veselībai, būtu tomēr attiecināmi uz attaisnotiem izdevumiem, nodokļus maksājot, jo tu zināmā mērā ietaupi medicīnas izdevumus valstij, ja tu esi veselāks,” saka kalnu slēpošanas bāzes “Žagarkalns” vadītājs, Dailes teātra direktors Juris Žagars.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa ir tikai viena no motivācijām sportot. Sports dod arī neatkārtojamas emocijas. Žagars: “Es drīzāk iedrošinātu caur to, ka tas ir neprātīgi interesanti un tas piešķir dzīvei krāsu. Tādu krāsu, ko citur nevari dabūt. Tas līdzīgi kā ar mākslu vai amatiermākslu. Kāpēc cilvēki ar to nodarbojas? Tāpēc, ka viņu dzīve kļūst krāšņāka. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi.”
Japiņš: “Sportisti, kas sasniedz, kas ir čempioni, tā ir piramīdas augšdaļa. To mēs redzam, tiem seko. Lai būtu tie tūkstoši, kas skrien, lec un brauc, ir vajadzīga cita pieeja.”
“Taku skrējiena seriāls – ieskrienot mežā, cilvēks kļūst laimīgāks. Viens ir kustības un fiziskās aktivitātes, bet otrs ir līdzīgi domājošā sabiedrība, veiksmīgi pavadīta diena,” saka tautas skrējiena seriāla “Stirnubuks” vadītājs Rimants Liepiņš.
Kvalitatīvas dzīves rādītājs Zviedrijā ir 71 gads, kamēr Latvijā tikai 52 gadi. Šobrīd Lietuvā sporta nodarbībām iztērētā nodokļos atgūstamā summa ir 200 eiro gadā, bet Igaunijā 396 eiro. Latvijā ir iespēja atrast aktivitātes katram gadalaikam. “Kalnu slēpošana ir paradokss, par ko mūs apbrīno, tāpat kā par amatiermākslas izplatību Latvijā. Apbrīno visa Eiropa. Mums nav kalnu, mums nav permanentas ziemas, bet mums ir slēpotāju nācija, jo praktiski ir grūti atrast ģimeni, kas neslēpo. Tas ir tik interesanti un dīvaini, tā masveidība kalnu slēpošanā pie mūsu dabas apstākļiem. Tas tikai liecina, ka dabas apstākļi nav noteicošie, bet notiecošais ir nācijas mentālais stāvoklis attiecībā pret sporta aktivitātēm.”
Inciatīvas iesniedzēji sarunā ar ReTV norāda, ka šobrīd ir uzrunājuši Izglītības un zinātnes ministriju, bet tai jābūt starpnozaru sadarbībai, iesaistot arī Aizsardzības, Iekšlietu un Finanšu ministriju. Nācijas fiziskās aktivitātes ir būtiskas arī speciālajiem dienestiem: armijā, policijā, robežsardzē. Aptuveni puse no pretendentiem dienestā nevar izpildīt fiziskos normatīvus.
Foto: Freepik; ilustratīvs
