Valsts svētku laikā tika uzsākts projekts ar mērķi radīt unikālu adījumu, kas atspoguļotu visas Latvijas adītāju prasmes un katra novada krāsu un rakstu izpratni. 160 valdziņu platais rokdarbs stafetes veidā tiek nodots pa visu Latviju, šobrīd tas sasniedzis Vidzemes augstieni.

Stafeti no Balviem pārņēmis Madonas novads un šalle, kuras garums šobrīd sasniedzis jau 25 metrus, ieradusies pie Mārcienas adītājām. “Prieks bija ļoti liels. Šalle ir vērtība, kas paliks nākotnei un mēs arī tur būsim ielikuši savas emocijas, pārdzīvojumus un sirds siltumu, ko visu veltām Latvijai,” saka Mārcienas k/n vadītāja Zanda Buzina.

“Atstāsim Mārcienas ģerboni, foreli. Kas te ir? Sniegi dziļie, zeme un māli, un Mārciena. Gribam, lai mūsu Mārciena skan tālāk pa visu Latviju. Mums ir spēka vīrs Didzis Zariņš, kurš varēs pēc tam nest šo rulli, jo tas jau būs smagāks un smagāks,” pauž adītājas no Mārcienas.

Te apvienojas dažādas tehnikas un krāsas, zīmējumi, raksti, vietu nosaukumi un telpiski fragmenti, gan kāda bērna neveiklie pirmie valdziņi, gan profesionāls adījums. “Cilvēki ļaujas savām izjūtām. Vai tas ir uzraksts, lācīši, vai tas vienkāršais labiskais turp, atpakaļ, viss ir skaisti. Atliek novēlēt, lai sirds gavilē, adatiņas skrien un lai top,” saka Inese Suta, projekta koordinatore Madonas novadā.

Līdz ar šalli ceļo arī grāmata, kurā katrs adītājs aicināts atstāt novēlējumu, datumu, kad tā pie viņa nonākusi un nelielu aprakstu par pievienoto fragmentu. “Šis process nav tik daudz par gala rezultātu, bet par darīšanu. Sirdi silda, asaras acīs un tu saproti, ka mums ir stipri cilvēki, ka mēs gribam, lai viss ir labi, cik daudz mēs varam dot. Prasme mīlēt savu darbu, izkopt talantu un parādīt to plašākai publikai, nekautrēties, ka proti adīt. Esmu ļoti priecīga,” pauž Līga Rušiņa, “Šalle Latvijai nodibinājuma” vadītāja.

Adījums tika iesākts un tiks arī noslēgts ar Lielvārdes jostas fragmentu kā gudrības un spēka avotu mūžīgam Latvijas amatniecības prasmju turpinājumam. “Katrs savu dvēseli ielicis, lai visa Latvija aptīta ar siltu šalli. Kā tajā Stabulnieka dziesmā “klēpī paņemt un apmīļot”, mēs ar šalli mēģināsim sasildīt,” saka adītājas.

Projekta noslēgums gaidāms 18. novembrī, Rīgā, taču pēc tam šalle apskatei ceļos pa dažādām Latvijas vietām, līdz 2024. gadā tā tiks nodota Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam.