Sunākstē norisinājusies sanāksme, kurā Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji informēja par militārā poligona “Sēlija” attīstību. Vai poligons veicinās autoceļu attīstību, kā būs ar sēņošanu un ogošanu, vai poligona izveidei ir kāda saistība ar mobilo sakaru traucējumiem Sunākstē – tie ir tikai daži jautājumi, kas interesēja vietējos iedzīvotājus.
Interese par militāro poligonu “Sēlija” ir liela – to pierāda Sunākstē notikusī sanāksme, kur Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji atbildēja uz iedzīvotāju un uzņēmēju jautājumiem. Viens no sāpīgākajiem tematiem ir autoceļi. Iedzīvotāji cer, ka poligona izveide veicinās ceļu atjaunošanu, jo šobrīd līdz Sunākstei ved tikai zemes ceļi. “Nenormālie putekļi! Cilvēki, kas dzīvo ceļa malās, ar visu atputekļošanu putekļi iet pa gaisu. Nenormāli daudz brauc smagās mašīnas, fūres, baļķvedēji. Tās bedres. Nenormāli daudz. Nevis tādas bedres, bet “trepīte”. Un tā “trepīte” veidojas tieši no smagajām mašīnām,” saka Sunākstes pagasta iedzīvotāja Mirdza.
Ceļu un tiltu infrastruktūras nodrošināšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, jo tas prasa lielus finanšu līdzekļus. Šobrīd ir zināms viens autoceļš, kuru atjaunos tuvākajā laikā. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Aivars Puriņš: ““Latvijas valsts ceļi” ir izsludinājuši iepirkumu uz projektēšanu ceļam no Daudzevas līdz Sunākstei. tālāk līdz Viesītei. Kad būs tie termiņi, es tagad nevaru jums apgalvot, arī nav īsti… Aizsardzības ministrija to nedara, bet to es vienkārši zinu.”
Iedzīvotājus uztrauc arī tas, ka Sunākstē un tuvākajā apkārtnē ir problēmas ar mobilajiem sakariem. Sunākstes iedzīvotāja Laima: “Ja kādreiz bija tā, ka varēja LMT sazvanīt, TELE2, tad cilvēki sūdzas, ka tiešām nav zonas un sakari ir pasliktinājušies. Tautā runā, ka tas ir saistībā ar poligona izveidi.”
Puriņš: “Traucējumi nebūtu saistāmi ar poligona attīstību. Mēs tieši otrādi – pētām un saprotam – tā kā mums šeit ir jāizveido aktīva darbības vieta, ir jānodrošina un jāpapildina sadarbība ar mobilo telefonu operatoriem pārklājums, lai tas būtu pietiekams, lai varētu izmantot ikdienā.”
Šobrīd militārā poligona “Sēlija” vajadzībām tiek veikti atmežošanas darbi 450 hektāru platībā. Tas notiek, lai veidotu nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas zonu. Atmežošanu veic “Latvijas valsts meži”, un šobrīd ir paveikti jau 80 procenti darbu. Iedzīvotājus uztrauc tas, ka tiek izzāģēti arī jaunie kociņi. Puriņš: “Nav tā, ka mēs skatījāmies, kas tur atrodas, cik lieli koki. Pēc diezgan ietilpīga plānošanas procesa tika izplānots, ka šī būtu tā vieta konkrētajam objektam, kartē iezīmēta un tad secīgi, lai varētu izbūvēt, labiekārtot, arī koki tiek atmežoti.”
Neapmierināti ir arī ogotāji un sēņotāji. Lai gan sarunas par to vēl turpinās, visticamāk, viņiem poligona teritorijā būs aizliegts ievākt ogas un sēnes. Tāpat vietējiem jārēķinās ar to, ka poligona darbības laikā būs dzirdamas šāvienu skaņas un citi trokšņi. Vienlaikus poligona izveide dos iespēju daudziem uzņēmējiem sniegt savus pakalpojumus, uzsver topošais Sēlijas militārā poligona priekšnieks Gatis Muižnieks.“Vietējiem jādomā sava niša, kur attīstīties ēdināšanas nodrošināšanā, nakšņošanā un sadzīves, teiksim, pakalpojumu sniegšanā. Idejas var smelties no Ādažiem, Ādažu uzņēmējiem. Jāmeklē kontakti, un tur arī būs risinājumi, idejas, kā varētu šeit attīstīt, šajā Sēlijas pusē.”
Iedzīvotāju interese ir liela un neskaidro jautājumu – daudz, tādēļ Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un citām iesaistītajām institūcijām plāno arī turpmāk informēt sabiedrību par poligona attīstības gaitu.