Iekāpt Talsos nezināmi zināmajā

Ik gadu janvāra vidū Talsu pilsēta svin savu vārda dienu. Šoreiz tieši šajā dienā noslēdzas Talsu fotokluba projekts, kurā tas iemūžinājis Talsu ielas. Pirmās fotogrāfijas 126 ielām tapa pirms 20 gadiem, bet šobrīd fotogrāfi iemūžinājuši jau 136 – tā pilsēta augusi. Ielas ir satiksmei paredzētas joslas, taču Talsu fotoklubs parāda, ka tām ir arī raksturs un īpatnības, kas acumirklī ielu ļauj atpazīt citu vidū.

Talsu novada muzejā iekāpt Talsos šobrīd var divas reizes – vienā pat ļoti burtiski. Muzeja zāles grīda pārvērtusies par pilsētas karti, kas interaktīvi ļauj līdzdarboties izstādē un atrast, kur uzņemti pie sienām redzamie fotomirkļi. Talsu fotokluba vadītājs Uldis Balga uzskata, ka šis ir viens no izstādes veiksmes stāstiem. “Visā visumā jau tāds ielu projekts ir ar zināmu kultūrvēsturisku vērtību, un tas ir dokumentāls, bet tam varbūt nav tā mākslas spēka. Līdz ar to šis varbūt piedod mazliet spēku izstādei.”

Izstādes “Nezināmais zināmajā: Talsi 2024” darbi dažādos formātos dzīvo vairākās muzeja telpās. Lai gan fotogrāfiju skaitliski daudz, tā ir pavisam neliela daļa, kas atlasīta no vairāk nekā sešiem tūkstošiem bilžu. “Es vairāk skatījos uz detaļām. Un man interesēja arī mašīnas. Jo es vienkārši paskatījos uz tām bildēm, kas bija bildētas pirms 20 gadiem, un sapratu, ka tās mašīnas, kas bija tad aktuālas un visi ar tām brauca, šobrīd vairs vispār uz ielām nav. Tad es arī mēģināju fotografēt mašīnas,” sala Kaspars Poriņš, fotogrāfs.

20 gadu laikā mainījies ne tikai pilsētas ielu skaits – nu to par desmit vairāk –, bet arī projekta autori. Taču, kas interesanti, nejauša ir sakritība, ka gan toreiz, gan tagad to ir tieši 19. Ja lielākoties Talsu fotoklubs savas izstādes veido pats, tad šoreiz līdz ar viņiem divu gadu garumā darbojies kurators.Balga: “Uldis Pētersons ir kurators ar pieredzi, viņš ir piedalījies Venēcijas biennālē, viņam ir savs skatījums uz lietām. Citādāks, nekā ir mums. Un principā tā būtu jādara vienmēr, ka izstādes taisa tās kurators. Jo pašam autoram ir ļoti grūti distancēties no saviem darbiem. Viņam varbūt ir mīļš kāds darbs, kam nav vērtības, lai to liktu izstādē.”

Ja fotogrāfi vairāk gribēja parādīt ielas kā dzīves artēriju ar cilvēkiem, mašīnām, dzīvniekiem un citām detaļām, kas parāda, ka pilsēta elpo, tad kuratora vēlme bija akcentēt arhitektūru. Ielu raksturu. “Jo arhitektūra jau arī ir māksla. Mēģināt varbūt leņķus pamainīt, skatpunktus… Jā, viņi meklē varbūt pārāk estētisko – skaisti ir sanācis,” saka Uldis Jaunzems-Pētersons, izstādes kurators.

Izstāde Talsu novada muzejā būs apskatāma līdz marta beigām, un to papildinās arī sarunu vakari. Kamēr apmeklētāji var meklēt nezināmo zināmajā, nodoties salīdzinājumam, atrast zudušo un neskarto, tikmēr pats Talsu fotoklubs jau sāks gatavoties savai 25 gadu jubilejas izstādei.