Latvijā ir tikai divi tik plaši brīvdabas muzeji, kuru plašās teritorijas veltītas vēsturiskajam un etnogrāfiskajam mantojumam, bet tikai brīvdabas muzejs Ventspilī veltīts zvejnieku profesijai un dzīvesveidam, kā arī lībiešu piejūras ciemu vēsturei. Iepriekšējā Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja ēka tika celta 1970. gadā, muzeja kase kopā ar pāris telpām nebija paredzēta tik plaša krājuma glabāšanai. Šonedēļ atjaunotais Ventspils brīvdabas muzejs atvērts apskatei, turpmāk ekspozīciju zāles darbosies arī ziemas mēnešos.
Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja teritorijā apskatāmas gan zvejnieku laivas, gan senas laivu mājas, kūtis, klētis un dzīvojamās mājas. Pat atjaunots lokomatīves depo, dzirnavas un bišu stropu kolekcija, bet nekad šis muzejs nevarēja veidot izstādes un eksponēt savus krājumus iekštelpās, jo tam trūka vietas un nebija kur krājumu uzglabāt. Muzeja darbiniekiem nācās salt ziemas mēnešos, jo telpas nebija apkurināmas, tāpēc brīvdabas muzejs līdz šim nesezonā tika slēgts. Mūsdienu prasībām atbilstošas ekspozīciju ēkas projekta realizācija prasīja gan piepūli, gan laiku.
Ventspils muzeja direktore Solvita Ūdre: “Mums ļoti smagi gāja! Visi nu jau tagad zina – ēkas būvniecības process ilga sešus gadus!”
Kad muzeja direktors Andrejs Šulcs pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pārliecināja pilsētas vadību, ka “Kaziņmežā’’ jāizvieto vecās koka zvejnieku laivas un jāglābj tās senās koka ēkas, ko vēl var pārvest uz muzeju, liels finansiāls esot bijis vietējais zvejnieku kolhozs. Un tieši zvejniecības tradīcijām, lībiešu dzīvesveidam un piekrastes cilvēku stāstiem veltīta jaunā ekspozīcija. Aija reiz bijusi ekskursiju vadītāja, kas ar grupām šo muzeju apmeklējusi bieži. Viņa stāsta: “Ļoti plašs izzinošais materiāls ir. Ļoti plašs. Cauri visām tām koka būvēm jūt mīlestību, jūt dabu, kas te ir, tos cilvēkus, kas to veidojuši.”
Jaunās muzeja ēkas arhitekte ir Ija Rudzīte, kas apjomu iecerējusi kā atsauci uz krastā piestājušu kuģi. Muzeja direktore īpaši uzsver mūsdienīgas restaurācijas darbnīcas un krājuma uzglabāšanas telpas.”Vislielākā vērtība ir restaurācijas darbnīcas, tās, kas šeit ir ierīkotas ar ļoti kvalitatīviem instrumentiem un ierīcēm. Pie mums brauc mācīties no visas Latvijas citi muzeja darbinieki, mēs sniedzam pakalpojumus arī citiem muzejiem.”
Ekspozīcijā skatāmi vairāk nekā 300 muzeja krājuma priekšmeti, bet simtiem priekšmetu vēl gaida savu iznācienu krātuvē, kur ielūkoties varam pa stikla logu.
Arī digitālie elementi palīdz iesatīties interaktīvi, apskatot, piemēram, kā darināja zvejas laivas, kā juma jumtus un kā noritēja lauku darbi. Otrajā stāvā izveidota arī dabas ekspozīcija ar Kurzemē raksturīgākajiem zvēriem un putniem, kuru balsis ir arī reāli dzirdamas.
Zināms, ka sezonā apskatei būs pieejama visa teritorija – gan muzeja ekspozīcija iekštelpās, gan brīvdabas āra un dzelzceļa ekspozīcija. Savukārt nesezonā – tikai muzeja jaunā pastāvīgā ekspozīcija iekštelpās.
