Dabas liegumam “Lielupes palienes pļavas” tiek izstrādāts jauns dabas aizsardzības plāns. Kā ReTV no rāda eksperti, būtisku izmaiņu jaunajā plānā nebūšot, vien korekcijas tikšot ieviestas zālāju biotopu apsaimniekošanā, jo līdzšinējā prakse pieļaujot pārāk lielu graudzāļu savairošanos. Tāpat eksperti iesaka izveidot speciālas ligzdošanas kaijveidīgo putnu sugām, kas tādējādi varētu mazināt vārnu un krauķu ietekmi lieguma teritorijā.
Dabas liegums “Lielupes palienes pļavas” izveidots pirms 25 gadiem, lai saglabātu dabiskās pļavas un reto putnu sugu ligzdošanas vietas, kā arī atpūtas vietas migrējošiem putniem. 2007. gadā tam izstrādāts dabas lieguma aizsardzības plāns, bet pagājušā gada oktobrī uzsākta jauna plāna izveidošana.
Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktore Meldra Priedēna: “Dabas aizsardzības plānu izstrādā noteiktam termiņam, un šis termiņš jau bija beidzies. Ministrija jau to bija pagarinājusi, bet vairāk pagarināt nav iespējams. Ir jāizdara secinājumi no iepriekšējā plāna. Vai tas, kas iepriekš bija plānots, ir izdevies, vai ir bijušas kādas negatīvās puses.”
Gandrīz 79% no dabas lieguma teritorijas aizņem īpaši aizsargājamo biotopu platības – zālāju un ūdeņu biotopi. Lai zālāju biotopi būtu pilnvērtīgi, tiem nepieciešama apsaimniekošana, to vajadzētu uzlabot. “Zāle tiek pļauta un novākta lielākajā daļā teritorijas, bet visu laiku tiek pļauts ļoti vēlu, kas ir labi putniem, bet ne tik labi puķēm. Kopā ar ornitoloģijas ekspertu, kas bija piesaistīts plāna izstrādē, izstrādājām elastīgāku apsaimniekošanas pieeju, kad ik pa laikam būs iespējams nopļaut agrāk vai vairākas reizes sezonā. Vēlā pļaušana dod priekšroku agresīvām liela auguma graudzālēm, piemēram, kamolzālei, līdz ar to tām puķēm vairs nav vietas, kur iesēties, jo pa to laiku lielās graudzāles jau visu ir aizņēmušas,” saka biotopu aizsardzības eksperte Anete Pošiva-Bunkovska.
Jau 17 gadus palienes pļavas Pilssalas teritorijā apsaimnieko savvaļas zirgu ganāmpulks. Kā norāda eksperti, noganīšana ir labākais pļavu apsaimniekošanas veids, tomēr ne visām putnu sugām zirgu klātbūtne bijusi pa prātam. Pošiva-Bunkovska: “Pēdējos gados tur gana regulēti. Tātad – sezonas pirmajā daļā negana, zāle ir gara, it kā būtu piemērota teritorija griezēm, bet griežu tur nav. Toties tur ir ļoti daudz dzelteno cielavu, kas ir pielāgojušās ganībām. Dzeltenās cielavas populācija strauji samazinās visā Latvijā, tieši tāpēc, ka samazinās pļavu platības.”
Savu artavu putnu sugu izmaiņām pielikuši arī vārnu bari un krauķi, kas pilsētā būtiski savairojušies. Lai situāciju mainītu, eksperti iesaka veidot peldošus pontonus ar ligzdu vietām, kaijām, lielajiem ķīriem vai zīriņiem, kuriem esot skaitliskā vairākumā, tie nelūgtos pilsētas viesus padzītu. Ja tiks uzbūvēts Ziemeļu tilts, tādus varētu veidot pie tilta balstiem. Jaunajā Dabas aizsardzības plānā pagarināts arī sezonālais ūdenstransporta izmantošanas laiks Driksas upē. Virs dabas lieguma sezonāli būs ierobežota bezpilotu gaisa kuģu pārvietošanās. Par 55, 7 hektāriem palielināta arī dabas lieguma teritorija, kas nepieciešami kā kompensējošie pasākumi Ziemeļu tilta izbūvei pār Lielupes un Driksas upēm.
Neraugoties uz to, ka uz dabas aizsardzības plāna sabiedrisko apspriešanu iedzīvotāji faktiski nebija ieradušies, vēl līdz 4. oktobrim ikviens dabas aizsardzības plāna izstrādātājiem var iesniegt rakstiskus komentārus un priekšlikumus. Dabas aizsardzības plāna izstrādi nākamajiem 12 gadiem paredzēts pabeigt šā gada novembrī.
