Madona-Varakļāni un Ragana-Turaida ir divi ceļa posmi, kuros darbus veica pērn, bet jau šoziem šķembas no ceļa virsmas bija atlipušas un saskādēja vairākus transportlīdzekļus. Latvijas autoceļu uzturētāji kā vienu no iespējamajiem nekvalitatīvā ceļa iemesliem min izejvielas, ar ko veica remontdarbus. “Bitumena emulsijas ražotāji nav daudz Latvijā. Viņi ir divi līdz trīs Igaunijā un Lietuvā, katram sava receptūra un katram savas izejvielas, cenšamies ar viņiem sadarboties, iedodam savus materiālus – šķembas, ar kurām taisāmies strādāt. Ražotājs pēc šķembām piemeklē atbilstošāko emulsijas recepti,” saka Guntis Karps, Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) Valmieras ceļu rajona direktors.
Šobrīd Latvijas autoceļu uzturētājs veic virsmas apstrādi ceļa posmā starp Rūjienu un Mazsalacu. Te pamata virsmas segums ir likts pirms 15 gadiem. Guntis Karps piebilst, ja vien ceļam nav nepieciešams veikt kādu kapitālāku remontu, virsmas apstrāde ar šķembām ir ekonomiski lētāka. “Ap 90. gadiem šī bija viena no pirmajām vietām Latvijā, kur tika ieklāts ģeotekstils. Tas ir ģeosintētisks materiāls, kas ir milzu palags, kur tika iekausēts iekšā smilts spilventiņš, uz kura savukārt tika saveidotas šīs kārtas.”
Lai arī ir atsevišķi posmi, kurus jau pēc neilga laika nākas atkal labot, pēdējo piecu gadu laikā ceļu kvalitāte ir uzlabojusies, vērtē biedrībā “Latvijas Ceļu būvētājs”. Taču viens no iemesliem, kāpēc dažviet darbi tika paveikti nekvalitatīvi - tie bija jāpaveic īsā laikā, jo pagājušajā gadā valdība piešķīra papildu finansējumu ceļu infrastruktūrai, bet līdzekļi bija jāizlieto līdz pērnā gada beigām. “Mēs kā ceļa būvētāji negribam atzīt, ka tas ir brāķis. Tas ir jautājums, ko var uzdot valdībai - arī pasūtītājs tur nebija vainīgs, Covid-19 naudu iedeva aprīļa beigās. Kamēr “izkonkursoja”, pienāca jūlija beigas - labākā sezona, kad klāt bitumenu un kaisīt šķembas, tas darbs bija nokavēts, darbi ievilkās dziļā novembrī,” pauž Andris Bērziņš, „Latvijas Ceļu būvētājs” valdes priekšsēdētājs.
Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta pārstāvis Klāvs Grieze saka: “Radusies situācija, ka šie darbi tika veikti īsajā periodā - mazliet par vēlu vai neatbilstošos laikapstākļos -, bija arī materiāla bitumena emulsijas problemātika. Sakombinējot apstākļus, kopumā iznācis, ka darbi jāveic atkārtoti, visus darbus veiks būvnieks par saviem līdzekļiem - valsts līdzekļi netiks izmantoti.”
Biedrībā “Latvijas Ceļu būvētājs” vēl piebilst, ka akmens valdības lauciņā ir arī par laikus neplānotajiem finanšu līdzekļiem. “Ja darbi būtu plānoti savlaicīgi un darīt zināmu konkursu, noslēgtu līgumu, ja iepriekšējā gada decembrī būtu zināms, tad trīs mēneši, lai sagatavotos visiem darbiem, apmācot cilvēkus un iegādājoties visas nepieciešamās tehnikas, tiekot galā ar būvdarbu vadītājiem.”
Valsts budžeta finansējums ir zināms tekošajam un vēl diviem gadiem uz priekšu. Taču papildu finansējuma piešķiršanu nav iespējams paredzēt, kas sarežģī veikt laicīgu darbu plānošanu, tajā skaitā būvprojektu pasūtīšanu un izstrādi, atzīst Satiksmes ministrijā. Šobrīd nav vienotas prasības ceļu būvniecībā, savas vadlīnijas izstrādājuši Latvijas valsts ceļi, savukārt pašvaldībām nav vienoti noteikumi. Arī tā ir problēma, norāda biedrībā “Latvijas Ceļu būvētājs”.
Lielākie ceļu satiksmes ierobežojumi saistībā ar remontiem ir uz četriem valsts galvenajiem autoceļiem un vairāk nekā desmit reģionālajiem autoceļiem.
