Oleksejs Anuļja ir Ukrainas karavīrs, kurš izdzīvoja krievu okupantu gūstā un karagūstekņu apmaiņā dzimtenē atgriezās pēc desmit mēnešiem. Tagad par pārdzīvoto Oleksejs ir gatavs runāt publiski, lai ikkartam apliecinātu Krievijas noziedzīgā režīma seju.
Krievijas gūstā Oleksejs Anuļja nonāca vēl kara sākumā 2022. gadā pēc krievu iebrukuma Ukrainā Čerņihivas apgabalā. Gūstā bija desmit mēnešus, no tiem četrus pavadīja karcerī. “Tā bija elle..” sarunā ReTV saka Oleksejs, kurš mēnešiem tika spīdzināts un sists vien par to, ka pakustējies. “Karagūstekņiem nav nekādu tiesību. Nedod gulēt, nebaro pilnvērtīgi. Katru stundu sit. Visu dienu tu dzirdi, kā kādu sit. Un varbūt ne visi izpratīs, bet tu nonāc tādā stāvoklī, kad saproti, ka tu dzīvo, kamēr citu sit. Un tā sajūta man ir līdz šim brīdim. Jo es atceros tos puišus, kuri vairs nekad neatgriezīsies dzīvi. Un saprotu, ka tu esi dzīvs, jo kāds ir nomiris. šo sajūtu es nesu līdzi. Tā ir mana motivācija kaut ko darīt. Un man ir kauns to bērnu priekšā, kuru tēvi neatgriezās, bet es atgriezos.”
Esot gūstā, Oleksejs zaudēja 40 kilogramus. Lai izdzīvotu, nācies ēst jebko. “Ziepes, pelējumu no sienām. Bija gadījums, kad nācās ēst žurku, tas bija ceturtajā mēnesī karcerī. Tualetes papīru mēģinājām. Karcerī pastāvīgi tecēja urīns no griestiem pēc tam, kad kāds bija tualetē. Un sita par to, ka tev kamerā smird.”
Krievu armija spīdzināja arī Olekseja tēvu un kopā ar citiem karavīriem sadedzināja vietējā baznīcā. Oleksejs uzsver – ikkatram ir jāsapot, ka Krievija nekad nebūs sabiedrotais vai draugs. To vairākkārt pauda arī tikšanās laikā ar iedzīvotājiem Ogrē, kur viņš viesojas kopā ar Ukrainas delegāciju. “Šobrīt tā vairs nav politika, tā ir izdzīvošana. No austrumiem nāk tāds bezsakars, ar ko jācīnās. Un ja būsiet gatavi, tad jums tas neatnāks.”
Tikšanos ar karagūstekni Olekseju Latvijā rosināja Ogres novada pašvaldība, kas jau kopš 2014. gada, kad Krievija iebruka Ukrainā, regulāri sniedz palīdzību ukraiņiem un arī šajā reizē nodeva divas automašīnas, kas tālāk dosies uz fronti. Oleksejs pēc atgriešanās no gūsta nodibinājis starptautisku organizāciju, kas palīdz karagūstekņu ģimenēm. Savukārt, noslēdzot sarunu, viņš aicina ikvienu noņemt rozā brilles un apzināties, ka Krievija vienmēr meklēs kādu, kam uzbrukt. “Tas ir viņu vienīgais veids, kā savai tautai iegalvot, kāpēc viņi dzīvo tik slikti. Jo visu laiku ar kādu karo. Un vienmēr vainīgi ir viņu kaimiņi, ne viņu politiķi.”
Pēc sarunas ar ReTV Oleksejs devās satikties ar ogrēnieti, ar kuru iepazinies rehabitācijas centrā Vaivari, kur viņam tika sniegta palīdzība. Sieviete savulaik izcietusi izsūtīšanu uz Sibīriju un, kā saka Oleksejs, – ir pieredze, kas mums kopīga.