Ķekavas novada domes deputāti ar balsu vairākumu nolēmuši sabiedrības informēšanas un mārketinga nodaļu nodot priekšsēdētāja tiešā pārvaldībā, tādējādi nenošķirot izpildvaru no lēmējvaras. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norāda, ka jaunais nolikums, kurā šāds punkts iekļauts, vēl ir izskatīšanā, bet pirmšķietami likums esot pārkāpts.

Ķekavas novada domē sabiedrības informēšanas nodaļa apvienota ar mārketinga nodaļu. Līdz šim tā bijusi administratīvās pārvaldes struktūrvienība, kas darbojās izpilddirektores pārvaldībā. Veidojot jauno pašvaldības nolikumu, deputāti atbalstījuši priekšsēdētāja partijas biedra priekšlikumu sabiedrības informēšanas un mārketinga nodaļu nodot priekšsēdētāja tiešā pārvaldībā. Kā ReTV skaidro novada mērs Juris Žilko, šāds solis sperts, jo neesot sekmējusies sadarbība un izpilddirektores vadībā pievērsts pārāk maz uzmanības tūrisma attīstībai. Jāpiebilst, ka tā ir joma, kurā pirms politiskās darbības strādājis pašreizējais priekšsēdētājs. “Šobrīd es redzu, ka, nonākot šim jautājumam priekšsēdētāja tiešā pakļautībā, mēs to varēsim sakārtot. Ļoti iespējams, ka tas ir priekšdarbs, lai mēs atgrieztos pie labi funkcionējoša koordinācijas centra, kas varētu apvienot arī uzņēmējdarbību un sabiedrības iesaisti.”

Šādai domai gan nepiekrita visi deputāti. Juris Jerums no partijas “Jaunā vienotība” gan komitejas, gan domes sēdē vērsis uzmanību uz to, ka izpildvaras un lemējvaras varas samiksēšana nav pareizs solis. Gan komitejas, gan domes sēdē viņa iesniegtais priekšlikums – saglabāt esošo situāciju – ticis noraidīts. “Jau kopš iepriekšējās pašvaldību reformas 2009. gadā likumdevējs ir vēl īpašāk uzsvēris izpildvaras un lēmējvaras nodalītību arī pašvaldības līmenī. Šis priekšlikums par mārketinga nodaļas un sabiedrisko attiecību nodaļas pakļautība tieši priekšsēdētājam ir pilnīgā pretrunā.”

Sociālo un humanitāro zinātņu institūta lektore Mairita Kalniņa ReTV norāda, ka sabiedrības informēšana un mārketinga atrašanās vienā nodaļā jau īsti nav labas prakses piemērs, bet, nododot nodaļu lēmējvaras pārvaldībā, pastāv risks par informācijas korektumu un pašvaldības resursu lietderīgu izmantošanu. “No tā būtu jānorobežojas. Tas ir ļoti būtisks risks, ja gadījumā pašvaldībā iekšienē tiek uzskatīts, ka jāveido kādas personas publiskais tēls vai jāreklamē kāds uzņēmums, produkts… Tas būtu tāds būtisks risks.”

Žilko: “Mums nolikumā savulaik bija paredzēts priekšsēdētāja birojs, bet, ieklausoties iedzīvotājos un saņemot signālus no sabiedrības pārstāvjiem, šai birojā neviens nav ticis pieņemts. Kaut kādas tikai priekšsēdētājam vien “spalvu spodrināšanas” nekad nav bijis.”

Jaunais nolikums, par kuru kopumā nobalsoja 17 deputāti, bet “pret” divi, nodots izskatīšanai VARAM. Ministrijā norāda, ka tas tikšot izskatīts mēneša laikā, bet jau šobrīd esot aizdomas, ka tas īsti neatbilst likumam. VARAM pašvaldību departamenta direktors Viesturs Razumovskis: “Pašvaldība tāpat kā ministrija ir būvēta, iedalot to divos veidos. Ir politiskā vara un administrācija, kas ir profesionāļi. Tāpēc ir nošķirts, ka izpilddirektos ir tas, kurš atbild par administrācijas darbu. Savukārt domes priekšsēdētājam likumā ir noteiktas plašas pilnvaras, bet viņš atbild par domes darbu, kas ir tas politiskais orgāns, kurš pieņem vispārsaistošos lēmumus.”

Uzlabot darbu jomā, kas priekšsēdētāja ieskatā nedarbojas pietiekami labi, varot arī nepārņemot savā pārvaldībā nodaļu, jo domes priekšsēdētājs ir tiesīgs dot rīkojumus arī izpilddirektoram, ciktāl tas nepieciešams priekšsēdētāja funkciju īstenošanai.

Ķekavas novada lēmums par sabiedrisko attiecību nodošanu priekšsēdētāja pārvaldībā, visticamāk, esot vienīgais šāds gadījums Latvijā. Novada vadība gan norādīja, ja ministrija iebildīs pret pieņemto lēmumu, tas tikšot vēlreiz nodots izskatīšanai deputātiem.