Kā senu namu turpināt ar jaunu stāstu, nenodarot mājai pāri? Kuldīgas restaurācijas centrā uzsver – šodienas būvniekiem un restauratoriem ir jāiepazīst senās metodes un instrumenti, kuri palīdzēja ēkām tapt. Nupat te aizvadīta starptautiska restaurācijas darbnīca. Tajā sadarbojās Latvijas esošie un topošie meistari kopā ar kolēģiem no Norvēģijas. 

Kuldīgas Restaurācijas centrs uz vairākām dienām kļuvis par mājvietu starptautiskai restaurācijas darbnīcai. Meistaru un topošo profesionāļu rokās nodoti divi durvju komplekti no vienas ēkas. Vecākais ir no tās sākotnējā būvniecības perioda – 19. gadsimta –, savukārt otrs pēc esošā parauga izgatavots padomju gados.  

Kuldīgas restaurācijas centra vadītāja Ilze Zariņa: “Šie durvju komplekti bija sliktā stāvoklī, kā ierasti, tieši durvju apakšējā daļa mitruma ietekmē bojājusies. Tām ir nepieciešama protezēšana. Un tātad arī šajā darbnīcā amatniekiem tas dod iespēju apgūt šīs protezēšanas prasmes, paskatīties, cik liela nozīme ir šķiedru salaiduma vietām, kā veidot šos salaidumus. Darbnīca ir vērsta uz tradicionālo koka būvgaldniecības elementu restaurāciju ar tradicionālajām metodēm.”

Projektā “Sens nams, jauns stāsts” sadarbojas Latvijas un Norvēģijas restauratori. Dalībnieki līdzīgās meistarklasēs bijuši arī Zaļeniekos un Norvēģijas pilsētā Drebakā. Šai reizē Kuldīgas restaurācijas centra meistars Mihails Sivuhins dalījās savā pieredzē, kā strādāt ar rokas instrumentiem. Viņš atzīst, ka vienmēr šādās darbnīcās paplašina arī savas prasmes. Sivuhins: “Vienalga, lai cik daudz zina cilvēks, visu mūžu darot, tik un tā jāmācās, nekad visu nezinās, bet pats iegūstu vairāk. Es domāju, ka es pats varu mazliet tālāk pamācīt jaunajiem darbiniekiem un amatniekiem. Tas, es domāju, ir ļoti labs ieguvums.”

Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas audzēkne Agrita Reinvalde: “Pilnīgi cita pasaule paveras noteikti uz to, kas ir koka restaurācija, esmu apguvusi arī to, kā tiek izgatavots ar rokām, piemēram, profiliem, ar dažādiem paņēmieniem, kas ir senajās tradīcijās iekļauti.”

Henings Linakers no Norvēģijā esošā Akeršus ēku konservācijas centra Kuldīgā bija pirmo reizi. Viņš atzina, ka šādā kopīgā darbā var redzēt seno koka ēku un to būvēšanas līdzību abās valstīs. Tas ir labs veids, kā dalīties pieredzē ar rūpēm par šādu namu uzturēšanu un autentiskuma saglabāšanu. “Mums ir dažādi zināšanu un prasmju līmeņi. Viens ir tas, ka es varu palūgt meistaram padomu sarežģītākiem posmiem, bet es varu izglītot arī citus dalībniekus. Tas ir labi šai darbnīcā, mēs varam mācīt viens otru, varam klausīties un diskutēt par risinājumiem. Tāpēc tas ir labs veids, kā mācīties, kā sajust, kā izmantot zināšanas.”

Pie abu durvju komplektu restaurēšanas gan vēl daudz darāmā arī vietējiem meistariem. Darbs pabeigts varētu būt pavasarī vai vasarā.