Ar izgāztu kūtsmēslu kaudzi un vairākiem plakātiem šorīt Gaļas liellopu audzētāju biedrība pie Zemkopības ministrijas protestēja pret tās virzītajām izmaiņām regulējumā. Plānots palielināt maksājumus Pārtikas un veterinārajam dienestam par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī ieviest iepriekš nebijušu eksporta nodokli liellopiem no 3 mēnešu vecuma. Biedrībā norāda, ka izmaiņas tiek virzītas, nekonsultējoties ar nozari, savukārt ministrijā, ka šādā veidā tā agresīvi uzspiež savas vienpusējas prasības un parāda nevēlēšanos iedziļināties jautājumos.
Gaļas liellopu audzētāju biedrībā, savukārt, uzskata, ka palielinot cenu par sertifikātu izsniegšanu eksportētajiem dzīvniekiem, inspektoru stundas likmi un ieviešot vēl jaunu maksu liellopiem no 3 mēnešu vecuma, tiek risināts jautājums par Pārtikas un veterinārā dienesta budžeta palielināšanu.
Kristīne Ādama, Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes locekle: ““Kad mums Pārtikas un veterinārais dienests pasaka: “Mums uzņēmumā budžeta trūkums, jūs ne tikai maksājat par šo stundu likmi inspektoram, bet jums arī ir jārūpējas, lai mēs varam algas samaksāt un rēķinus, elektrības rēķinus, un visu pārējo,” un mums tā nauda kaut kur ir jāpaņem. Tad mūsu nozarei rodas jautājums – kāpēc šī “vilka” deva, šī lielākā deva, krīt tieši uz gaļas liellopiem, jo dzīvnieki virs trīs mēnešiem, tātad, mēs izslēdzam automātiski ārā visus mazos piena teļus.” “
Biedrībā arī norāda, ka pēdējo gadu laikā PVD inspektoriem veicamo darbu apmērs ir būtiski samazinājies uz eksportētāju darba rēķina – sistēma ir elektronizēta un lielāko daļu darba paveic paši saimnieki. Un izmaiņas tiek virzītas, neņemot vērā to ietekmi uz nozares konkurētspēju Eiropā.
Ar zemkopības ministru ReTV sazināties gan neizdevās, taču ministrijas nosūtītājā paziņojumā medijiem, tā norāda, ka liellopu sertifikācijas procesa faktiskās izmaksas jau ilgu laiku ir daudz augstākas nekā pašreiz spēkā esošās. Un runa nav par tarifu lielumu, bet par Pārtikas un veterinārā dienesta un valsts atbildību, vai eksportētie gaļas liellopi atbilst starptautiskajām veterinārajām prasībām.
Zemkopības ministrs Armands Krauze ReTV sniedza rakstisku komentāru.
“Pastāvot riskam, ka citā valstī ievedīsim inficētus dzīvniekus, var radīt apstākļus, ka Latvijai tiek noteiktas sankcijas vai pat aizliegums eksportēt gaļas liellopus. Nedomāju, ka ir vērts šādi riskēt, patiesi apdraudot visu nozari. Tā ir kopēja nozares atbildība – ievērot starptautiskās normas. Tā vietā, lai nozare rastu veidus, kā radīt augstas pievienotās vērtības eksporta produktus, nozare demonstratīvi mēģina uzspiest valstij savus nosacījumus, izvairoties no atbildības uzņemšanās un kompromisa risinājumu meklēšanas.”
Bet biedrības pārstāvji atzīst,- lai arī nozares pārstāvjiem ir bijušas sarunas ar atbildīgajām institūcijām, viņu viedoklis nav ņemts vērā. Turklāt, veterinārās pārbaudes saimnieki veic jau šobrīd.
Kristīne Ādama, Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes locekle: “Tāpēc, teiksim, tādi apgalvojumi, kad dzīvnieki tiek vesti, teiksim, ārā slimi, kad uz robežām ir problēmas, tie varbūt ir kādi reti gadījumi, kas notiek drīzāk no uzpircējiem, kas kaut ko ikdienā nedara, kas ar kaut ko nav rēķinājies, bet Latvijā mums ir, es domāju, līdz 10 eksporta tādām uzņēmumiem, kas to dara ikdienā, kur šīs lietas ir sakārtotas, kur jau šobrīd šie inspektori atbrauc, kur viņiem ir gatavas sistēmas, viņi pārbauda informāciju.”
Biedrībā uzskata, ministrijai būtu jāpārskata virzītos grozījumus, izlīdzinot Pārtikas un veterinārajam dienestam iztrūkstošās summas, piemēram, palielinot izsniegto sertifikātu maksu gan dzīvnieku, gan arī graudu un pārtikas eksportam. Bet plānoto atsevišķo samaksu par eksporta sertifikātu liellopiem, kas vecāki par 3 mēnešiem, nepiemērot, jo inspektora ieguldītais darbs nav atkarīgs no dzīvnieka vecuma.