“Latgale ir svarīgs reģions.” Ministru prezidente apmeklē Ludzas un Balvu novadus

Vidzeme
8. Feb, 2024.
4 minūtes lasījums

Elīna Lapiņa, Tenis Bikovskis , ReTV

Lai pārrunātu šī brīža aktuālos jautājumus, šodien reģionālajā vizītē uz Latgali Ludzas un Balvu novadiem devās Ministru prezidente Evika Siliņa. Tās laikā viņa tikās gan ar abu novadu vadību, gan citu Latgales pašvaldību vadītājiem, apmeklēja vietējās skolas un tikās ar zemniekiem.

Latgale ir svarīgs reģions, jo tā ir Eiropas Savienības ārējā robeža, norāda Evika Siliņa. Tiekoties ar cilvēkiem Latgalē, ir svarīgi saprast un redzēt, kādas ir vietējās vajadzības. “Man bija svarīgi dzirdēt arī tās pašvaldības sajūtas, šobrīd ir daudzu tādu svarīgu jautājumu izskatīšana kā izglītības kvalitātes paaugstināšana, drošības stiprināšana, būvējam arī robežu – nākamo posmu ar Krieviju. Saprast, kas ir palicis. Tur ceļi vēl jāsaremontē pēc robežas izbūves. Tā kā tie ir visi jautājumi, kas ir arī mūsu dienaskārtībā. Varbūt ir vēl kādas lietas, ko mēs varam risināt labāk vai citādāk. Man vienmēr ir šķitis, ka ir svarīgi – redzēt uz vietas, sarunāties. Arī tad, kad ir ļoti grūti jautājumi, jo tad mēs varam veicināt izpratni.”

Bet saistībā ar lauksaimnieku izvirzītajām prasībām Evika Siliņa pauda, vakar bijusi gara saruna, viedokļi dažādi, arī zemnieku vidū nav viens skaidrs viedoklis par visu, taču ir arī kopīgi uzskati. viens no tiem ir birokrātijas mazināšana. Pārrunāti arī citi šobrīd zemniekiem aktuālie jautājumi, bet ir lietas, kas prasa laiku un risināmas Eriopas Savienības līmenī. pagājušajā nedēļā Eiropadomē arī runāts par zemnieku problēmām. “Arī pati komisijas vadītāja fon der Leienas kundze šobrīd atzīst, ka šīs diskusijas ir iespējamas. Kas ir labs signāls mūsu zemniekiem, ka mums ir iespēja arī panākt kādas izmaiņas, jo, ja tās diskusijas nav atvērtas, tad mums īsti nav arī iespējas panākt izmaiņas. Es tās diskusijas izmantošu, bet zemniekiem jāvienojas, kas tad ir tā viena Latvijas pozīcija, ko man nest. Ja zināšu, ko man nest, tad es arī zināšu, ko pārstāvēt. Ja ir četras dažādas, viņi savā starpā vēl nevar vienoties, man, protams, arī ir grūtāk tad pārstāvēt, jo man vajag iet ar vienotu Latvijas pozīciju.”

Viens no jautājumiem, kas būtisks zemniekiem, ir samazinātā 5% PVN likme svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Šodien “Zemnieku saeima” arī tikās ar Zemkopības un Finanšu ministriju pārstāvjiem, līdz februāra beigām vienosies par samazinātās likmes ietekmes uz valsts budžetu aprēķina metodiku. Panākta arī vienošanās, ka tiks pārskatīts uzņēmumu, kuri nodarbojas ar svaigu augļu, dārzeņu un ogu ražošanu, saraksts.

Arī viens no lielākajiem tomātu audzētājiem Latgalē pauž, ka pievienojas tiem zemiekiem, kuri prasa, lai Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem būtu samazinātā 5% PVN likme. SIA “Latgales dārzeņu loģistika” agronoms Juris Gruduls: “Pašreizējā brīdī pat iznāca tā, ka, 5% nomainot uz 12%, mums samazinājās apgrozījums. Pircējam arī tie 7%, kas ir cenas pieaugums, ir ļoti svarīgi, un ne katrs to var atļauties. Es uzskatu, ka tas bija tāds sasteigts un ne īstajā brīdī veikts pasākums, jo varbūt kādreiz arī būtu jāceļ tie nodokļi, bet jāskatās tādu brīdi, kad ekonomika ir uz pacēluma, ne jau pēc kovida un kara laikā.”

Ministru prezidente Evika Siliņa norādīja, ir jāsaprot, ka tā ir zināmā mērā subsīdija. Ja samazina pievienotās vērtības nodokli, tad jāatrod, kam citam, ko ņemt nost. Šobrīd kompromiss ir 12 procenti. Tiks skatīts, kā noturēt šo pašu 12% likmi.