Šī gada aprīlī Valsts prezidents Egils Levits apstiprināja Latgales karogu. Latviešu vēsturiskās zemes Latgales karogs ir tumši zils ar baltu horizontālu svītru pa vidu bez ģerboņa. Tomēr Latgalē joprojām ir vietas, kur arī pie pašvaldību ēkām tiek lietots neapstiprinātais karogs ar ģerboni. Valsts heraldikas komisijā norāda – publiskas personas lietot nereģistrētu ģerboni nedrīkst. 

Pirmā tā saucamā Latgales karoga versija publiski parādījās 2010. gadā. Zili balti zilais karogs ar ģerboni ieguva plašu popularitāti. Tas tika un joprojām tiek lietots arī pie pašvaldību ēkām un skolām Latgalē. Tomēr jāpiebilst, ka ģerbonis, kas ir uz šī karoga, nav Ģerboņu likumā apstiprinātais Latgales ģerbonis.  

Valsts heraldikas komisijas pārstāve Ramona Umblija ReTV stāsta, ka lietot nereģistrētu ģerboni publiskas personas nedrīkst. To paredz ģerboņu likuma 11. pants. Par to publiskas personas iestādes vadītājam draud pat naudassods. Ramona Umblija uzsver, ka jau pirms 12 gadiem heraldikas komisija ir lūgusi Latgales pašvaldību vadītājiem nelietot šo simboliku. “Tas būtībā ir svešas valsts ģerbonis. Ar absolūti pilnīgi nepareizu stāstījumu, ar nepareizu simboliku. Būtībā tā laika visi pašvaldību vadītāji bija informēti par to pirmo personu līmenī. Viņi visi to noklausījās un nedarīja neko 12 gadus. Tas ir tāds tiesiskais nihilisms.”

Pēc ReTV intereses, karogs operatīvi tika noņemts Rēzeknes novada Bekšu ciematā pie Ozolaines bibliotēkas. Rēzeknes novada pašvaldība sniedza rakstisku komentāru: “Mēs apzinājām kopējo situāciju. Karogs ar grifu atradās tikai pie dažām pašvaldības ēkām. Šobrīd apvienību pārvaldēm ir lūgts, lai arī pie šīm iestādēm karogs ar grifu tiktu noņemts. Diemžēl apvienībās visi nebija laicīgi noreaģējuši uz situāciju un noņēmuši šo karogu ar grifu, ko pirms tam lietoja daudzas Latgales pašvaldības un citas iestādes/privātpersonas pirms oficiālā Latgales karoga apstiprināšanas. Plašāku komentāru īsti nevaram sniegt.”

ReTV rīcībā nav informācijas, ka kāda publiska persona par nereģistrētā ģerboņa lietošanu būtu sodīta. Savukārt Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs atklāj, ka arī valsts drošības iestādes šobrīd ir lūgušas nelietot karogu ar šo ģerboni. Viņš arī uzsver, ka karoga ar grifu lietošana pašvaldībās nav bijusi laba prakse. Jāatgādina, ka šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir bīstami lietot simboliku, kas Latvijā nav apstiprināta.“Paldies Egilam Levitam, Latvijas Republikas prezidentam, par to, ka mēs četros gados esam izgājuši to posmu no Latgales karoga kā seperātisma simbola līdz oficiāli apstiprinātam karogam. Jo pirms četriem gadiem Latgales karogs dažviet tika uzskatīts par seperātisma simbolu.’’

Tomēr, kāpēc gadiem Latgalē publiski tika lietots simbols, kas nebija apstiprināts un ko savās interesēs ir izmantojušas arī Latvijas valstij nevēlamas personas, īsti nespēj atbildēt ne Latgales plānošanas reģiona vadība, ne uzrunātās pašvaldības.

Jāpiemin, ka sociālos medijos vairāki latgaliešu kultūrvides aktīvisti ir izteikušies, ka prezidenta apstiprinātais karogs latgaliešiem nav jālieto un labāk būtu lietot veco karoga versiju ar grifu. Ir arī latgaliešu sabiedriskie darbinieki, kuri uzskata, ka vajadzēja likt punktu sāgai par zilibaltzilo karogu ar vai bez ģerboņa, rīkot jaunu konkursu Latgales vēsturiskos zemju karogam tāpēc, ka ap šo karogu ir radīts haoss.

#SIF_MAF2023