2018. gadā tika izveidota reģionālo remigrācijas koordinatoru sistēma, kuras galvenais uzdevums ir uzrunāt potenciālos remigrantus, noskaidrot viņu vajadzības un sagatavot atbilstošus piedāvājumus par darba un dzīves iespējām Latvijā. 2024. gadā augstākie rādītāji finansējuma apguves jomā ir bijuši Latgalē, kur ar koordinatoru palīdzību atgriezušies vairāk nekā 100 cilvēki.
Pagājušajā gadā Latgalē remigrācijas koordinatori sagatavojuši kopumā 442 atgriešanās piedāvājumus, un ar viņu starpniecību dzimtenē faktiski atgriezušies 112 cilvēki.
Ruta Priede, Latgales reģiona remigrācijas koordinatore: “Tas, uz ko mēs strādājam, un kāds ir mūsu mērķis, ir maksimāli plaši spēt nointervēt tautiešus, kuri jau sāk domāt par atgriešanos Latgalē, Latvijā, lai viņi sāk gatavoties šim procesam, vēl atrodoties mītnes zemē, jo ir jāsagatavo virkne dažādu dokumentu, izziņu, lai tas atgriešanās stāsts ir maksimāli veiksmīgāks. “
Lielā daļā gadījumu koordinatori meklē kontaktus ar sociālo tīklu palīdzību, sagatavojot un nosūtot informāciju par Latvijā pieejamajām darba, dzīves, izglītības un veselības aprūpes iespējām. Viens no jauniem atbalsta pasākumiem remigrantiem ir atbalsts uzņēmējdarbībai, kur konkursa kārtā var pretendēt uz finansējumu.
Ruta Priede: “Remigranti, kuri ir atgriezušies ne senāk kā divus gadus atpakaļ Latvijā, Latgalē var pretendēt un saņemt finansējumu vai nu savu biznesa ideju uzsākot īstenot, vai arī esošs uzņēmums, kurš plāno nodarbināt un radīt darba vietu remigrantam, var saņemt finansējumu darba algai un nodokļiem.”
Konkursā iespējams saņemt no 12 – 16 tūkstošiem eiro lielu finansējumu, taču tas nav vienīgais un būtiskākais iemesls, kādēļ cilvēki atgriežas Latvijā – liela daļa norāda, ka, protams, svarīga ir tieši māju sajūta, savukārt daudzus interesē, lai viņu bērni iegūst izglītību tieši šeit. Starp pagājušajā gadā uz Latviju atpakaļ atbraukušajiem ir arī bērnu grāmatu ilustratore Jekaterina Griškjāne, kura dzimusi Madonā, augusi Varakļānos, bet šobrīd dzīvo Daugavpilī.
“Mēs ar bērniem aizbraucām uz Vāciju, pie sava vīra, padzīvojām tur divus gadus, mēģinājām sadzīvoties tur, bet nesanāca diemžēl. Vide bija laba, īstenībā, ļoti jauki cilvēki, bija emocionāli grūti atvadīties no mājām, gribējās vairāk ar radiem būt, un ar draugiem.”
Jekaterina strādā attālināti, tāpēc savu darbu var veikt no jebkuras pasaules vietas. Grāmatas ar mākslinieces ilustrācijām pieejamas visā pasaulē Etsy un Amazon tirdzniecības vietās, un nupat autorei iznākusi pašas uzrakstīta grāmata par viņas labāko bērnības draugu – vectēvu – un viņa došanos citā saulē. Grāmatas tapšanai izveidota izstāde Rotko mākslas centrā un drīzumā tā tiks publicēta arī latviešu valodā. Lai gan Jekaterinai Latvija ir tuva, māksliniece tomēr plāno drīzumā atkal doties uz ārzemēm tā iemesla dēļ, ka tur veiksmīga karjera jau izveidojusies viņas vīram.
“Tomēr ir plāni, un vēlos tālāk turpināt dzīvi kaut kur ārzemēs. Es gribu aizbraukt pie sava mīļotā cilvēka, pie savas otrās puses.”
Arī remigrācijas koordinatori atzīst, ka mobilitāte mūsdienās, remigrantiem aizbraucot un atkal atgriežoties, ir pierasta lieta. Tas pērn izkristalizējis arī vēl vienu problēmu – vairāk nekā 50% aizbraukušo Latvijā paliek tukši īpašumi, par kuriem to īpašnieki 10 gadu laikā pārmaksā vidēji 27 tūkstošus eiro – arī šis jautājums par remigrējošo dzīvojamo platību tālāko iespējamo izmantošanu tiks aktīvi pētīts.
