Latgalē zemessargi nodod zvērestu un godina kritušos Latvijas aizstāvjus

Atzīmējot Latgales atbrīvošanas 103. gadadienu, Zemessardzes 3. Latgales brigāde sadarbībā ar pašvaldībām Latgalē šomēnes rīko virkni svinīgu pasākumu. Vērienīgākais no atceres pasākumiem šodien notika Rēzeknē.

1918. gadā proklamētajai Latvijas republikai sava neatkarība vēl bija jāizcīna. Izšķirošs bija 1920. gada sākums. Pēc Bermonta armijas sakāves lielākā daļa Latvijas teritorijas bija brīva no Latvijas valstiskuma ienaidniekiem, izņemot Latgali, kur vēl valdīja lielinieku režīms.

Sarkanā armija, kura atradās Latgales teritorijā, bija gan skaitliski krietni lielāka, gan tehniski pārāka par Latvijas armiju. Bija nepieciešams sabiedrotais. Šajā ziņā Latvijai palīdzēja Polija. “Pašā janvāra sākumā 1920. gadā Poļu un Latvijas armijas vienības sāka militāro operāciju. 3. janvārī tika atbrīvota Daugavpils, un tas jau pavēra jau plašākas iespējas virzīties uz Rēzekni, un Latvijas armija 21.janvārī atbrīvoja arī Rēzekni,” saka Latgales Kultūrvēstures muzeja vēsturnieks Vladislavs Malahovskis.

Par šo uzvaru vēsta arī jau 1935. gadā pie tagadējās Rēzeknes domes ēkas atklātā piemiņas plāksne. Šodien piemiņas pasākumi notika Rēzeknes katedrālē, Miera ielas kapos un pie Latgales atbrīvošanas pieminekļa “Vienoti Latvijai”. Zemessardzes 3. Latgales brigādes virsseržants Guntars Lizdiks: “Šis notikums armijai deva iespēju iegūt savas teritorijas, kā arī valstij arī veidot savu spēcīgu armiju. Saprast, cik mēs esam spējīgi, ko varam izdarīt, kā arī salikt visus aizsardzības plānus un pozīcijas tieši savas valsts aizsardzībai.”

Arī vēsturnieks Vladislavs Malahovskis uzsver, ka tieši pēc Rēzeknes atbrīvošanas pilnībā tika nostiprināta Latvijas valsts pastāvēšana. “Runājot par Rēzeknes atbrīvošanu, nozīme nebija tikai militārā ziņā, jo atradās dzelzceļa mezgls, noliktavas. Sarkanā armija vēlāk pēc Rēzeknes atbrīvošanas būtisku pretestību vairs neizrādīja. Rēzeknei bija politiski simboliska nozīme, jo tieši te atradās Padomju Latvijas valstiskā veidojuma valdības sēdeklis ar Pēteri Stučku priekšgalā.”

Šodien pie pieminekļa “Vienoti Latvijai!” notika arī Zemessardzes 36. kaujas atbalsta bataljona zemessargu svinīgā zvēresta došanas ceremonija. Lai iepazīstinātu jauniešus ar Latgales atbrīvošanas cīņu vēsturi un veicinātu viņu izpratni par šo cīņu nozīmi mūsdienās, Zemessardzes 3. Latgales brigāde aicina Rēzeknes valstspilsētas vispārējās izglītības iestāžu vidusskolēnus, piedalīties foto-video konkursā.