Tirdziņā „Slow Food Straupe” nu jau tas ir kļuvis par tradīciju – ik palaikam celt godā kādu mūsu seno šķirni – tie ir bijuši gan dzeltenie ābolu kāļi, skābie ķirši un pupiņas, bet tagad – Latvijā selekcionētie kartupeļi.
“Mēs visi mīlam kartupeļus, bet ne visi zinām, cik daudz labu šķirņu ir radīts Latvijā, ka arī mums, latviešiem, ir savas selekcionētās kartupeļu šķirnes, tās nebūt nav ne Vineta, ne Adretta, bet tās ir Priekuļu dzeltenie, tās ir Prelma, Imanta un ja mēs runājam par šīm šķirnēm, tad daudziem šķiet, ka tās visas ir izmirušas, ka tās vairs nevar dabūt, ka tās ir tikai bērnības dienu atmiņas un senie stāsti, šī tirdziņa mērķis ir parādīt, ka vecās, labās, senās šķirnes joprojām ir nopērkamas un audzējamas,” tā vietējiem kartupeļiem veltīto tirgus dienu pamato zemnieku saimniecības “Zutiņi” saimniece Rūta Beirote.
To, ka interese par Latvijā selekcionētajām šķirnēm ir, apliecināja tas, ka Priekuļu pētniecības centra stendā tie pazuda jau pirmajās tirgošanās minūtēs. “Man pasūtīja māsīcas mamma, jo esot kaut kāda recepte, kas ir tikai no šitiem kartupeļiem, es arī gribu pagaršot, kāpēc tie ir tik labi,” stāsta valmierietis Normunds Apinis.
“Cilvēki ir noilgojušies pēc tādas latviešu kartupeļu garšas, varbūt daļai jau ir apnikušas tās smalkās importa šķirnes, gribas kaut ko kā bērnībā,” tā cilvēku lielo interesi pamato AREI Priekuļu pētniecības centra pētniece Ilze Dimante.
Latvijā radītās kartupeļu šķirnes, kā stāsta Ilze Dimane, jau ir vērtīgas arī ar to, ka tās ir selekcionētas konkrētai vietai un konkrētiem augšanas apstākļiem. “ Mēs savu selekciju veicam zemu ieguldījumu apstākļos, tas nozīmē – pie zema mēslojuma un ļoti maz lietojot augu aizsardzības līdzekļus, tātad šīs šķirnes jau ir pielāgojušās apstākļiem, kas neprasa lielas mēslojuma devas, ļoti lielas smidzināšanas.”
Šajos ģeopolitiskajos apstākļos vai negaidītu krīžu brīžos kartupelim jau ir vēl kāda būtiska vērtība. “Kartupelis bija tas, kas glāba mūs kara gados, jo tad, kad labība tika nomīcīta, nodedzināta un izpostīta, kartupelis zem zemes saglabājās un pabaroja mūsu cilvēkus, ir ļoti skumji salīdzināt, bet arī šobrīd kartupelis ir daļēji mūsu pārtikas drošības vērtība.”
Bet ja ir vēlme nākampavasar stādīt Priekuļos audzētās kartupeļu šķirnes, tad laikus ir jāsazinās ar pētniecības centru, lai nebūtu tā, ka pavasarī nākas palikt bez kārotā sēklas materiāla, jo gribētāju netrūkstot.
Foto: Freepik; ilustratīvs