Viena no Jelgavas novada kultūrvēsturiskajām bagātībām ir muižas. Divās no tām- Lielvircavas un Lielplatones muižās labāk iepazīt vēsturisko mantojumu ļauj jauni digitāli risinājumi. Lielvircavas muižas ikdienā ļaus ielūkoties digitālais ”logs”, bet Lielplatones muižas baronu muzikalitātē- digitāla projekcija, kas ataino tāfelklavieru spēli.
Lielvircavas muižā vēstures atgriešanās aizsākās pirms trīs gadiem, kad no kādreizējā muižas īpašnieka barona fon Klopmana dzimtas pēcteča saņēma pirmo liela apjoma deponējumu ar vēsturiskajiem priekšmetiem. Šā gada augustā muiža saņēma vēl vienu kravu, kurā tostarp bija vērienīgs sudrablietu klāsts, kas nu jau apskatāms jaunizveidotajā sudraba lietu kabinetā. Šajās dienās saņemti astoņpadsmitā gadsimta portreti.
Roberts Grinbergs, Lielvircavas muižas tūrisma pakalpojumu attīstības speciālists:
“Ne tikai portretā attēlotās personas šeit ir dzīvojušas, bet tie ir orģināli 18. gadsimta portreti. Kurzemes muižnieku gleznotājs Leonhards Šorers tos ir gleznojis. Četri no šiem portretiem šajā svinīgajā dienā ir atceļojuši uz Lielvircavu. Tiem arī bijis raibs mūžs. No Latvijas tie ir aizceļojuši uz Vāciju, no Vācijas uz Argentīnu un tad no Argentīnas uz Vāciju un tagad uz Latviju, tā kā arī šiem priekšmetiem ir šis atgūtais stāsts un atgūtā vēsture jau pavisam tieši.”
Pēc viena portreta parauga izšūdināta arī kleita kādu valkājušas māsas fon Korfas.
“Vienai bijuši astoņi gadi, otra jau precību gados, un mākslinieks ir uzgleznojis. Tur mums tas duālais jautājums vai katrai māsai ir bijusi sava kleita vai viena un tā pati kleita, kas nodota no paaudzes paaudzē, vai arī tā ir mākslinieka interpretācija par tādu smalku, greznu Kurzemes rokoko stila kleitu. Tas ir tāds neatklāts jautājums, kas varbūt nākotnes pētniekiem vēl ir šķetināms”
Vēl spilgtāku iespaidu par dzīvi senajā Lielvircavas muižā radīs īpašs digitālais risinājums ”Abpus logam”, kurā aplūkojamas senās muižas dzīves ainiņa. Digitālajā logā redzams parks kura vietā tagad slejas piebūve. Uzburt seno parku palīdzējušas mūsdienu tehnoloģijas, bet dāmu pastaiga esot iefilmēta pa muižas logu.
Tikmēr Lielplatones muižā ar digitālās projekcijas palīdzību atdzimušas senās tāfelklavieres pie kurām sēž Ferencs Lists un spēlē 19. gadsimta mūziku.
Ingūna Pranka, Lielplatones Tūrisma punkta vadītāja: “Lielplatones muižā mūzika ir skanējusi vienmēr. Arī baroni kuri šeit dzīvojuši ir bijuši ļoti muzikāli visā dzimtas garumā. Tāfelklavieres mazajā salonā tā vien ir aicinājušas spēlēt, bet, diemžēl, tās nav restaurētas un uz tām reāli spēlēt nevar. Līdz ar to radās šī ideja.”
Talantīgā pianiste Aurēlija Šimkus ir sajūsmā par izveidoto projekciju un stāsta, ka tāfelklavieres esot daudz mazākas nekā ierastie pianistu koncertinstrumenti.
“Patiesībā šis instruments ir tik ļoti trausls, un tik ļoti intīmai atmosfērai radīts . Apbrīnojami. Mums liekas, ka Lists un Šopēns- lielie klavieru virtuozi, kuri ”šķaidīja” klavieres, un mums tad ir lielās koncertzāles un lielie instrumenti, bet patiesībā tie instrumenti bija arī šādi.”
Interaktīvie digitālie risinājumi izveidoti Latvijas-Lietuvas pārrobežu projektā.