No šī gada 1. jūlija Latvijā stājās spēkā jauns likums, kas paredz obligātu kaķu un mājas sesku čipošanu. Kopš likuma stāšanās spēkā veterinārārsti atzīst, ka čipoti tiek daudzi mājdzīvnieki. Tomēr dažu mājdzīvnieku īpašnieki joprojām šaubās par šīs procedūras nepieciešamību, uzskatot, ka tā nodara kaķim sāpes vai nav nepieciešama. Tomēr, procedūra norit ātri nepakļaujot kaķi sāpēm.
Čips ir neliels, apmēram centimetra lielumā, tiek ievadīts ar īpaši tam paredzētu ierīci. Trīs dienu laikā pēc čipa ievadīšanas kaķis trīs dienu laikā tiek reģistrēts datubāzē, kā arī saņem Eiropas Savienības lolojumdzīvnieku pasi.
Čipa reģistrācijas maksu nosaka valsts likumdošana. Latvijā tie ir 14 eiro un 50 centi. Paša čipošanas procedūras maksu nosaka katra veterinārā klīnika atsevišķi. Veterinārārste Jana Kļaviņa: “Kolīdz cilvēki izzirdēja, ka tāds likums tiks pieņemts, tad sāka aktivizēties. Īpaši tie, kas laiž savus kaķus āra, sāka vairāk nākt. Tie, kas dzīvo iekšā, arī, protams, nāk, bet viņiem teica, lai pagaida, ja viņi nevēlas to darīt. Tas nav obligāti uz šo brīdi. Galvenais ir mēģināt sačipot, identificēt to dzīvniekus, kas iet ārā ārpus savas teritorijas.”
Kaķu čipošana atvieglo dažādus dzīvnieka un tā saimnieka dzīves aspektus. Ja tiek atrasts kaķis bez jebkādiem citiem idinteficēšanas veidiem, to var vest uz tuvāko veterināro klīniku, patversmi vai dzīvnieku biedrību, kur ir pieejams čipu lasītājs, un noskaidrot dzīvnieka saimnieka kontaktus.
Latvijas likumdošanā noteikts, ka obligāti ir jāčipo kaķi un mājas seski, kuri pārvietojas ārpus iekštelpām, kuri ceļo, piedalās izstādēs, uzturas patversmēs, vai arī kaķi, kuri tiek pavairoti, attiecīgi jāčipo arī jaunie kaķēni, sākot no diviem mēnešu vecuma.
Foto: Laura Rozīte/ReTV