Šobrīd zemnieku saimniecības “Gaigalieši” ganības ir tukšas. Vēl nupat te ganījās govis un teļi, taču pēc baisajiem nakts notikumiem saimnieki mājlopus aizveduši uz drošāku vietu.
Ošupes pagasta zemnieku saimniecības “Gaigalieši” saimniece Anita Zondare saka: “Vilks bija iekļuvis aplokā, kuram jau tā ir divas kārtas uztaisītas, elektrība sit, tas teļš arī tur gulēja.”
Mairis Zondars, Ošupes pagasta zemnieku saimniecības “Gaigalieši” īpašnieks, pauž: “Nepatīkami, protams, šausmas. Kāja ir norauta, vēders viss atplēsts vaļā. Pārējie dzīvnieki arī - mēs, kā piebraucām, viņi uzreiz bija klāt pie mums, drošībā. Meklēja cilvēku drošību.”
Šis ir pirmais piedzīvotais uzbrukums, taču vilki te redzēti gana bieži. Tepat kaimiņos, aitkopības saimniecībā, pirms diviem gadiem tika nokostas un savainotas septiņdesmit aitas un jēri. Vilku populācijas pieaugumu konkrētajā apgabalā apliecina arī mednieki.
Mednieku kluba “Klāni” medību vadītājs Nikolajs Antipenko: “Vilku populācija strauji iet uz augšu, ja agrāk vilks pats pēc savas būtības ir ļoti slepens un uzmanīgs dzīvnieks. Tajā pašā vietā, kur tagad nokoda to teļu, pagājušogad mēs gandrīz katru otro reizi redzējām vilkus. Tur liela meža nav, tur ir birztala. Lielāka birztala ir trīs simti, četri simti hektāri, tas nozīmē, ka tā lielā populācija ir izstūmusi tos jaunos, un tie tagad sāk taisīt problēmas. Un, es domāju, ka problēmas paliks arī lielākas.”
Taču, kā skaidro Valsts mežu dienests, nomedījamo vilku limits no līdzšinējiem 280 varētu tikt palielināts vien nedaudz.
Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis saka: “Mēs šos apjomus nosakām maksimāli lielus. Zinātnieki ir aprēķinājuši šos te trīs simtus vilkus. Vilks arī ir dzīvotņu direktīvas suga, kurai valstī jānodrošina labvēlīgs sugu pēctecības statuss. Mēs pasakām - vilks mums ir lieks, mums ir viss lieks. Tas, kas cilvēkam traucē - lieks. Mums jārēķinās, ka ar šiem lielajiem plēsējiem mums būs jāsadzīvo.” Taču saimnieki ar to nav mierā.
Anita Zondare: “Cūkas, cūku mēra dēļ mēs nedrīkstam izlaist ārā. Vistas putnu gripas dēļ arī mums ir iežogotas. Tad iznāk, arī lopus mēs vairs nedrīkstam laist ārā, jo viņi tiek nokosti. Vilkiem saudzēšanas periods, arī mums visas teles, kuras mums ir apmēram trīsdesmit, visas ir grūsnas, mums nav saudzēšanas perioda?”
Vilku medību sezona sāksies tikai 15.jūlijā. Risinājumi, ko iesaka speciālisti, ir veikt dažādus preventīvos pasākumus – nodrošinot pēc iespējas drošākus žogus, iegādājoties sargsuņus, kā arī apdrošinot ganāmpulkus.
“Gans mums ir viens no stiprākajiem, kāds vien iespējams. Vai tad mums jāceļ tāds kā Berlīnes mūris? Lai tad arī valsts meži ceļ ap to savu mežu. Kāpēc lauksaimniekam tas ir jādara? Ne mums spēka, ne mums arī to līdzekļu,” pauž Anita Zondare.
Kā liecina Valsts meža dienesta statistika, pagājušajā medību sezonā no 280 nomedītajiem vilkiem tikai viens nomedīts Ošupes pagastā. Iepriekšējās divas sezonas – neviens. Tāpat tiek atgādināts, ka ļoti svarīgi, ka atbildīgajām iestādēm tiek ziņots par katru šādu uzbrukumu, jo tas ir viens no faktoriem, kas ietekmē nomedīšanas limita apjomu.
