Pagājušajā gadā kompensējamiem medikamentiem un ierīcēm izlietoti vairāk nekā 257 miljoni eiro. Savukārt laboratoriskie izmeklējumi valstij izmaksājuši vairāk nekā 57 miljonus eiro. Šādi dati arī par cita veida izlietoto finansējumu veselības aprūpē turpmāk ikvienam būs publiski pieejami. Informācijas pieejamību nodrošinās Nacionālais veselības dienests.
Šobrīd Nacionālā veselības dienesta mājaslapā ir pieejama informācija par valsts finansējuma izlietojumu laboratoriskajiem izmeklējumiem un kompensējamajām zālēm. Starp datiem par to, kur izlietots finansējums, redzamas daudz un dažādas pozīcijas, arī, piemēram, kurās aptiekās ir izsniegti medikamenti vai medicīnas ierīces. Nacionālajā veselības dienestā uzsver, ka šis ir vēl viens nozīmīgs solis veselības nozares budžeta izlietojuma izsekojamības un caurspīdīguma nodrošināšanai. Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns: “Mums tiešām ir svarīgi parādīt arī maksimāli caurspīdīgi, kas tad ir lietotāju grupas, iedzīvotāju, pacientu grupas, kas saņem pakalpojumus, kas dalās dažādos griezumos – gan teritoriāli, gan arī pēc vecumiem, dzimumiem, lai dotu plašāku ieskatu, kur tiek izlietots finansējums.”
Dienestā norāda – ar šiem datiem turpmāk varēs iepazīties un tos savā darbā izmantot veselības nozares iestādes un organizācijas, ārstniecības pakalpojumu sniedzēji, aptiekas, kā arī tie var būt noderīgi plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, pētniekiem un studentiem dažādu tēmu izpētei.
Kā vēl vienu piemēru Nacionālais veselības dienests min, kas arī redzams apkopotajos datos, pērn maksimālā vienam pacientam kompensējamām zālēm izlietotā summa – vairāk nekā 654 tūkstoši eiro. Kasparāns: “Tas, kas šeit ir parādīts, kas varētu radīt jautājumus, bet esam gatavi skaidrot arī šo – tātad tās ir maksimālās izmaksas no valsts budžeta, ko ir saņēmis viens (konkrēts) pacients 2023. gadā.”
Dienestā norāda, lai arī pagaidām ir publiski pieejami dati par izlietoto finansējumu kompensējamiem medikamentiem un laboratoriskiem izmeklējumiem, nākotnē plānots publiskot datus arī par ambulatorajiem pakalpojumiem un stacionārajiem jeb tiem pakalpojumiem, ko saņem slimnīcās. Kasparāns: “Mēs esam centušies maksimāli parādīt pirmajā brīdī, ko mēs varam parādīt, bet faktiski par absolūti lielāko finansējuma daļu mums ir informācija – katru pakalpojumu un medikamentu līmenī. Tā kā mēs varam iet vēl dziļāk, strādāsim arī pie tā.”
Jāpiebilst, lai redzētu individuālus datus par to, kādus pakalpojumus ir saņēmis iedzīvotājs, kādas ir to izmaksas no valsts budžeta, jau no septembra ir pieejams arī e-pakalpojums vietnē Latvija.lv.