Mangāna rūdas tranzītu caur Latviju pagaidām nepārtrauc

Ministru prezidente Evika Siliņa par militārajā rūpniecībā izmantojamās mangāna rūdas tranzītu caur Latviju uz Krieviju prioritāri virza mūsu valsts centienus pārtraukt mangāna rūdas tranzītu Eiropas Savienības mērogā. Pagājušajā nedēļā Eiropadomes laikā Briselē Siliņa uzrunājusi Somijas, Igaunijas un Lietuvas pārstāvjus, kuri konceptuāli atbalstījuši premjeres ieceri. 

Eiropas birokrātijas dzirnas maļ lēni, 25 mēnešus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropas Savienība gatavojas aprīlī pieņemt 14. sankciju paketi. Tajā varētu iekļaut mangāna rūdas tranzīta aizliegumu uz Krieviju caur Eiropas Savienības transporta mezgliem. Siliņa: “Eiropā neko nevar atrisināt vienas Eiropadomes laikā, šie jautājumi ir attiecīgi jāsagatavo. Latvija ir ielikusi 14. sankciju pakotnē jautājumu par mangāna rūdu. Kariņa kungs [ārlietu ministrs – ReTV] jau uzrunāja ārlietu ministru padomē jautājumu par mangāna rūdu un alumīnija oksīda, arī es Eiropadomē uzrunāju šo jautājumu, bet sankciju pakotnes ne Eiropadomes līmenī, bet to sagatavo attiecīgie dienesti.”

Latvijas premjere uzsver, ka uzrunājusi dažādu valstu pārstāvjus un guvusi zināmu atbalstu, bet Eiropas Savienībā ir 26 dalībvalstis, kam jāpieņem vienbalsīgs atbalsts, lai sankcijas stātos spēkā juridiski. “Lēmums, kas sasniedz rezultātu, būtu tāds, ka visā Eiropas savienības teritorijā mēs vairs nevedam mangāna rūdu. Jautājums šeit ir, vai mēs gribam emocionāli rīkoties, vai gribam sasniegt rezultātu. Esam vienojušies, ka gribam sasniegt rezultātu, lai neviena valsts nevestu Krievijai izejvielu, no kā ir daļēji atkarīga viņu militātā industrija. Tāpēc Latvija kopā ar citām Eiropas valstīm ir aicinājusi rīkoties atbildīgi.” 

Evika Siliņa skaidro, kāda būs rīcība, ja Eiropas Savienības kopējās sankcijas mangāna rūdas tranzītam nepieņems. “Ja mums neizdosies sankcijās iekļaut šo vielu, tad nāksim klajā ar reģionālo paziņojumu. Es ceru, ka to pat varētu izdarīt ātrāk. Tas nozīmē, ka šajā reģionā, kas ir ģeogrāfiski tuvs Baltijas valstīm, varētu aizliegt mangāna vešanu uz Krieviju. Ja mums neizdosies to visu panākt, kas būtu saprātīgi un uz rezultātu orientēti lēmumi, tad mēs meklēsim citu veidu, kā varam panākt rezultātu.”

Pirmo reizi sabiedrībā mangāna rūdas tranzīta jautājums caur Latvijas ostām un pa dzelzceļu sabiedrības uzmanības centrā nonāca pirms diviem gadiem, bet bez rezultāta noklusa. Tagad tas ir dienas kārtībā ar jaunu spēku, notikušas arī pirmās iedzīvotāju protesta akcijas, kuras prasīts pārtraukt rūdas transportu uz Krieviju.