Raidījuma “Personības kods” desmitajā epizodē viesojas Marita Salgrāve. Marita nav no cilvēkiem, kuru gaitas regulāri atspoguļo mediji, un joma, kurā viņa strādā, arī nav no publiskākajām. Taču mums savā raidījumā ir mērķis iepazīt visplašāko personību spektru. Pēc ilgākas pierunāšanas Marita piekrīt sarunai.
Šobrīd Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai uzraudzības padomes locekle un INTOSAI Attīstības platformas menedžere (INTOSAI ir organizācija, kas atbalsta augstākās audita iestādes, jeb valsts kontroles, visā pasaulē, bet pamatā attīstības valstīs). Iepriekš ilgāku laiku stādājusi Latvijas Valsts kontrolē – gan kā padomes locekle un audita departamenta direktore laikā, kad Valsts kontroliere bija Inguna Sudraba, gan kā stratēģijas un attīstības daļas vadītāja, kad Valsts kontroli vadīja Elita Krūmiņa.
“Mana profesionālā karjera ir vienu vienīgu sagadīšanos virkne. Nav bijis mērķis, bet kur nonāku, tur meklēju jēgu un daru labi. Un tad paveras nākamā iespēja. Dzīvē un karjerā esmu nosegusi samērā plašu lauku,” atzīst Marita.
Universitāti absolvējusi kā maģistre analītiskajā ķīmijā un kādu laiku nostrādājusi profesijā, pēc pieciem gadiem, kurus, kā pati saka – nostrādāja mājās ar mazajiem dēliem, viņa šajā profesijā vairs neatgriezās, jo bija deviņdesmitie un apmēram skaidrs, ka ar pētniecību ģimeni nepabarosi. Tā toreiz nonāca valsts pārvaldē un aizsāka savu visai raibo un interesanto profesionālo karjeru, kuras laikā arī daudz mācījusies, tostarp ieguvusi profesionālo izglītību Oksfordas universitātē. Par sevi Marita smejoties saka, ka ir strukturēts un sistēmisks frīks. To mazliet jūtam arī sarunas laikā, jo novirzīt Maritu no profesionālām tēmām uz sadzīviskām izdodas tikai pašās beigās. Viņa atklāj, ka ar darbu Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanas padomē tiešām lepojas, jo ieguvusi to konkursa kārtībā un kandidatūru ar saviem parakstiem apstiprinājuši Eiropas Komisijas prezidents, Eiropas Parlamenta prezidente un Eiropas Padomes prezidents. Savukārt INTOSAI Marita šobrīd strādā ar sešu valstu kontrolēm Bangladešas, Butānas, Nepālas, Mongolijas, Filipīnu un Papua Jaungvinejas.
Bet kāpēc Marita Salgrāve aizgāja no Valsts kontroles un vairs nestrādā Latvijā? Arī par to šajā raidījuma “Personības kods” epizodē. Te tikai mazs ieskats epizodē.
“Tas bija tāds dīvains laiks. Aizgāju no Valsts kontroles, turpināju strādāt ar projektiem, bet kaut kā likās, ka varbūt es kaut ko zinu un esmu iemācījusies, varbūt varētu darīt kaut ko arī Latvijā. Pieteicos toreiz diezgan daudzos konkursos, tā arī ieguvu šo krāpšanas biroja amatu un tā arī to amatu, kur pašreiz strādāju. Bet es pieteicos tā intereses (ne tikai intereses) pēc arī uz dažiem konkursiem, kurus izsludināja Valsts kanceleja. Startēju konkursā uz CSDD padomi un Latvijas Valsts mežu padomi, divām kapitālsabiedrībām. Kāpēc man radās drosme šajos konkursos savus pakalpojumus piedāvāt? Esot Valsts kontrolē, tieši šīs jomas es biju revidējusi, man likās, ka es par tām pietiekami daudz zinu, vēl pie tam – tas bija brīdis, kad īpaši meklēja šajās padomēs cilvēkus, kas pārzina uzņēmumu organizācijas iekšējās kontroles sistēmas un var virzīt kapitālsabiedrību labā virzienā arī šajā jomā. Auditi, kurus mēs veicām – gandrīz katrā tas ir auditora jājamzirdziņš – sākt ar iekšējās kontroles sistēmām organizācijās. Nu man likās, ka es to varu. Un es, protams, aplauzos. Pat netiku uzaicināta uz intervijām, kas nozīmē, ka es nepārvarēju konkursa pirmo kārtu, kas ir tā atbilstība formālajām prasībām. Un, protams, ka no sākuma man bija tāds drusku cepiens, es arī palūdzu no Valsts kancelejas tās vērtēšanas veidlapas paskatīties. Kad izlasīju tās vērtēšanas veidlapas, tad arī sapratu, ka varbūt tālāk tur nav ko domāt un uztraukties. Piemēram, vienā konkursā mana atbilstība kritērijam bija novērtēta kā atbilstoša, bet otrā konkursā atbilstība tieši tam pašam kritērijam – kā netabilstoša. Nu tā tas bija.
Bet man tagad ir tīra sirdsapziņa, kāpēc es strādāju citiem un nestrādāju Latvijai. Es tiešām gribēju un vēlējos to darīt, bet viss ir labi tā, kā tas ir. Un tad, kad es beigās ieraudzīju to konkursu rezultātus, kas tad galu galā ir nonākuši šajās padomēs, tad sapratu, ka nebija vērts uztraukties un nav vērts uztraukties arī tiem pārējiem kandidātiem – ja pareizi atceros, tad uz vienu no konkursiem bija pat 115 kandidāti pieteikušies uz divām trim vietām. Cienījami un godprātīgi cilvēki. Es nepavisam nedomāju, ka es būt tā, kurai būtu vajadzējis konkursā uzvarēt, tur bija pietiekami daudz citu cilvēku. Nu, bet ja es redzēju, ka ievēlēti ministrijas ierēdņi, kam ir astoņu stundu darbs ministrijā, pasažieru vilciena darbinieki, kuri padsmit gadus nav spējuši iepirkt mums vilcienus, vai arī cilvēks, kurš pirms īsa brīža bijis atlaists no pašvaldības kapitālsabiedrības vadības, jo zaudējis uzticību dažādu iemeslu pēc, nu tad es sapratu, ka kaut kas varbūt gluži nav kārtībā ar šo visu. Kamēr mūsu politiķi un augstākā ierēdniecība nesapratīs, ka tiem konkursiem ir tiešām jābūt ar mērķi izvēlēties cilvēkus, kas var kaut ko palīdzēt valstij caur šīm kapitālsabiedrībām un institucijām, nevis ielikt savējos, es, protams, visam lieku šeit klāt – iespējams, bet nu – tās ir visas tās pazīmes, ko es redzēju, tad paliek drusku skumji.”
Raidījums “Personības kods” katru ceturtdienu plkst. 21.30 kanālā ReTV, atkārtojums sestdienās plkst. 19.00, bet vari to noskatīties arī YouTube un retv.lv.
Foto: Maritas personīgais arhīvs