Latvijas Biškopības biedrības trīsdesmitās jubilejas zīmē Jelgavas novadā aizvadīts ikgadējais biškopju saiets. Šobrīd nozarei gan neesot labākie laiki, jo medus esot daudz, bet vietējā tirgū ēdāju maz. Savukārt eksporta cena nokritusies pat zem pašizmaksas, jo Eiropā lielā apjomā tiekot ievests medus no trešajām valstīm.
Atzīmējot Latvijas Biškopības biedrības trīsdesmito gadskārtu, ikgadējais biškopju saiets – gluži kā pirmoreiz – atkal notika Jelgavas novadā. Šoreiz satikties, apgūt ko jaunu un dalīties savā pieredzē biškopji varēja Elejas muižas parkā. Šajos gados biškopju skaits esot palielinājies. Biedrībā apvienojušies ap 3600 biedru, bet valstī kopumā esot vairāk nekā četri tūkstoši bitenieku. Latvijas Biškopības biedrības priekšsēdētājs Valters Brusbārdis: “Biškopība kā jebkura cita nozare attīstās, trīsdesmit gadu laikā ir vērojami attīstības etapi, kuriem cauri gājuši biškopji. Jāatzīmē,ka biškopji ir atgriezušies pie biškopības produkcijas dažādošanas. Biškopji aktīvi atsākuši ražot arī propolisu un vasku.”
To, ka produkcija kļuvusi dažādāka, liecina arī tirdziņš biškopju saietā. Labi zināmais Saldus puses bitenieks lepojas ar jaunām medus šķirnēm. Medus tiekot ievākts arī no invazīvajām zeltslotiņām un citiem interesantiem augiem. SIA “Medus pils” saimnieks Jānis Vainovskis: “Ziemas sējas vīķes. Jauna kultūra, kas ir ienākusi, pateicoties uzņēmumam “Dobeles agro”. Ja audzē šīs sēklas, tad trāpās ievākt interesantu medus veidu.”
Kā stāsta ReTV biškopju saietā satiktie bitenieki, jauni produkti tiekot meklēti un veidoti ne tāpēc, lai radoši izpaustos.
Vainovskis: “Biškopjiem pārdot medu cerība ir tikai uz eksportu, un tā ir praktiski zem pašizmaksas. Vairumcena ir tā eksporta cena, kas ir sākot no 1.80 EUR, bet pašizmaksa ir 2.50, 2.20 EUR kā kuram.”
Vietējā tirgū medus tiekot patērēts aizvien mazāk, uz vietējiem tirdziņeim to nemaz vairs neesot vērts vest. Vainovskis: “Daudzi sāk mazāk ēst medu, un tiem, kam varbūt kārotos, ir mazāks maciņš.”
SIA “RS bite” īpašnieks Raivis Sadauskis: “Tā situācija biškopības nozarē Eiropā vispār ir diezgan smaga. Šobrīd gan Baltijas valstīs, gan Polijā, Vācijā ir liela pārprodukcija, ļoti daudz medus ienāk no ārpuses. No Ukrainas, no Latiņamerikas, Argentīnas. Medus lielražotāju valstis ieved lētu medu lielā apjomā, līdz ar to tirgus ir ļoti piesātināts.”
Latvijā gadā saražo ap trīs tonnām medus. Pirms dažiem gadiem tika runāts, ka līdzīgi kā skolas piens tiks ieviests arī skolas medus. Tomēr tas neesot noticis. Medus neesot iekļauts arī intervences produktu klāstā. Tikmēr biškopji cer pieradināt cilvēkus pie medus lietošanas un cenšas pēc iespējas dažādot medus garšas.
Foto: Freepik; ilustratīvs
