Šogad aprit 20 gadi, kopš Latvija ir pievienojusies Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklam “Natura 2000”. Šis tīkls tika izveidots, lai aizsargātu Eiropā retas un apdraudētas dzīvnieku un augu sugas, kā arī to dzīvesvietas un biotopus. Latvijā ir 658 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kas kopumā aizņem 13 procentus valsts platības.
Šīs teritorijas ir bagātas ar dažādām dabas vērtībām. Lai tās saglabātu, vairāk nekā pusei no tām ir piešķirts Eiropas Savienības “Natura 2000” statuss. Viena no šīm teritorijām ir arī lielākais un vecākais Latvijas nacionālais parks, kur tiekamies ar Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktori Gitu Strodi. “Vēsturiski “Natura 2000” teritoriju tīkls, iestājoties Eiropas Savienībā, tika veidots uz esošu dabas aizsargājamo teritoriju platībām. 2000. gadu sākumā izveidotas arī jaunas dabas aizsargājamās teritorijas, šobrīd notiek aktīvs darbs pie tā, lai pārskatītu aizsargājamo teritoriju tīklu, lai, kur nepieciešams, veidotu jaunas teritorijas.”
Šajos 20 gados, kā vērtē Gita Strode, būtisks ir bijis Eiropas Savienības finansiālais atbalsts, jo pievienošanās “Natura 2000” tīklam ļāvusi piesaistīt vairāk nekā 120 miljonus eiro dabas vērtību saglabāšanai Latvijā. “Gan valstij, gan dažādām sabiedriskajām organizācijām ir bijusi iespēja piesaistīt finansējumu dabas apsaimniekošanai, ir projekti, ar kuru palīdzību ir atjaunoti palieņu zālāji, ir vietas, kur ir atjaunoti purvi, pateicoties šim te atbalstam, arī lielākā daļa kompensāciju maksājumu, ko saņem privāto zemju īpašnieki par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem “Natura 2000” teritorijās arī tie tiek maksāti no Eiropas fondu naudām, arī atbalsta maksājumi lauksaimniekiem, ka tiek saglabātas bioloģiski vērtīgo zālāju platības, vai ainavas elementi, arī tas pamatā tiek maksāts no Eiropas fondu naudām.
Bet vēl viens no ieguvumiem, kuru pat nevar atsvērt naudā, šajos 20 gados ir bijusi iespēja iepazīt citu valstu pieredzi dabas sargāšanā un tās vērtību saglabāšanā. “Mēs ļoti daudz esam arī bagātinājušies no citu valstu pieredzes, jo mums ir iespējas ar jebkuras citas Eiropas dalībvalsts kolēģi dabas jomā sazināties, noskaidrot, kā viņiem iet, kādi ir viņiem izaicinājumi, laiku pa laikam satiekamies dažādos ekspertu pasākumos, apmaināmies ar informāciju, kādam jau ir kādi risinājumi, ko mēs varam pārņemt savā pusē, arī mums ir risinājumi, piemēram, dabas datu pārvaldības sistēma “Ozols”, ko mēs izveidojām 2014. gadā, tad mums brauca citu valstu kolēģi ciemos skatīties, mācīties, līdz ar to Eiropas Savienība – tas ir gan finansējums, gan pieredze, gan citu zināšanas, gan iespēja būt radošiem.”
Daudz izdarīts arī vides izglītības jomā – izveidoti seši dabas izglītības centri, jo, lai saglabātu dabas vērtības, ir ļoti svarīgas zināšanas un izpratne, kāpēc mums tas ir tik svarīgi. “Ir dažādi mācību materiāli, ko izmanto gan skolotāji, gan mēs vadām tematiskās ekskursijas, nodarbības, ir mobilā klase, kurai ir liela piekrišana, tātad var doties izbraukumos un dažādu izzinošu spēļu veidā stāstīt un mācīt par dabas lietām, tā kā mēs esam paši mācījušies no citu valstu labākās pieredzes un mācām citus.”
Bet, protams, priekšā ir vēl daudz darāmā, to paredz arī Dabas atjaunošanas regula, kas šogad stājās spēkā un tā dalībvalstīm nosaka uzdevumu līdz 2030. gadam atjaunot vismaz 20 procentus no Eiropas savienības sauszemes un jūras teritoriju. Un tās mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un dabas katastrofu sekas. “Tas ir zinātniski pierādīts, jo stabilāka ekosistēma, jo tā var pastāvēt ilglaicīgāk, pieņemsim, stabilā, labi apsaimniekotā, bioloģiski vērtīgā zālājā iespējamība, ka ienāk invazīvās sugas, ir daudz mazāka, nekā pamestā pļavā, kas netiek apsaimniekota, vai arī dabiskā mežaudzē tā vējgāze un postījumi būs iespējams mazāki, nekā, ja tā būs monokultūra – egļu audze, piemēram, līdz ar to te ir stāsts par to, vai un kā mēs paši pielāgosimies, kā daba pielāgosies un kā to visu salāgot ar saimnieciskām interesēm.”
Latvijai tagad divu gadu laikā būs jāizstrādā savs nacionālais dabas atjaunošanas plāns, kurā tad būs jāparedz, kādi darbi tiks veikti, lai atjaunotu ekosistēmas, veicinātu bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgu lauksaimniecību, kā arī palielinātu pilsētu zaļās teritorijas.
