Saulkrastu novada pašvaldība uzsākusi apsaimniekošanas noteikumu izstrādi Pabažu ezeram, tāpēc piesaistīti zinātnieki, kuri ezerā veica zinātnisko zveju un hidrobioloģisko izpēti. Izpētes rezultāti būšot zināmi rudenī, bet zinātniekiem jau šobrīd esot skaidrs, ka ezera ekosistēmai nav balansā – trūkst plēsīgo zivju.
Sējas pagastā Pabažu ezera krastā šorīt rosās cilvēki, kuri nodarbojas ar zinātnisko zveju un hidrobioloģisko izpēti. Tikko no ezera izvilkts tīkls, tagad zivis tiek šķirotas pa spainīšiem. Kā ReTV skaidro pētnieks, šīs zvejas mērķis esot noteikt, kādas zivju sugas dzīvo ezerā, pirmšķietami iegūtais loms neesot ne īpaši slikts, ne arī labs.
SIA “Saldūdeņu risinājumi” pētnieks Matīss Žagars: “Mēs vienmēr zinātniski skatāmies relatīvi, ar ko salīdzinām. Es esmu resns vai tievs, vesels vai nevesels, salīdzinot ar olimpisko atlētu vai ar kādu, kurš tikai sēž dīvānā. Es teiktu – vidējs Latvijas ezers. Šeit var just cilvēka ietekmi. Te ir tik daudz mazu zivju. Vairāk varētu būt plēsīgo zivju.”
Kā stāsta pētnieks, zivis garšo daudziem, tāpēc lielās, visticamāk, nonākušas pannā, bet mazo raudiņu esot daudz, jo ezerā tām maz dabisko ienaidnieku. “Karūsas, līnis… resurss te ir labs. Tās miermīlīgās zivis, bet es uzreiz uz pirmo acu skatu teiktu, ka ir par maz lielu asaru. Asaris – brīnišķīga indikatorsuga. Mēs tos saucam zinātniski par indikatorsugām, jo tas ir tāds svarīgākais ezera asinsanalīzes elements. Nav balansa tajā ezerā. Organismam trūkst balansa, bet šis ne tuvu nav trakākais gadījums.”
Vairāk nekā 38 ha lielais Pabažu ezers kopš Administratīvi teritoriālās reformas piederīgs Saulkrastu novadam. Pagājušajā gadā ezeram sākta ekspluatācijas noteikumu izstrāde, tāpēc arī pasūtīta zinātniskā zveja. Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis: “Viens no šī pētījuma pamatiem un vajadzībām ir, lai varētu piesaistīt finansējumu ezera sakopšanai, varbūt arī zivju papildināšanai. Tāpēc ir svarīgi, ka zinātnieki skatīsies, kas šeit dzīvo un kāds ir ūdens sastāvs, kas būtu darāms, lai šo dzīvotni uzlabotu un atjaunotu.”
Pētnieks skaidro, ka tepat Latvijā un arī Vidzemē esot arī labi piemēri, kā ezera ekosistēmu atjaunot, tajā nemaz neiejaucoties. Žagars: “Mēs bieži vien sakām, ka labākais apsaimniekošanas veids ir likt mierā. Ekosistēmām ir fantastiska spēja pašatjaunoties. Ja mēs šo ezeru, tā gan ir zinātniskā fantastika, jo cilvēkiem tas ir svarīgs, mēs tajā nezvejotu, nemakšķerētu piecus, sešus gadus, nekas nebūtu jādara, tas jau būtu daudz labākā stāvoklī.”
Noķertās zivis tiks vestas uz laboratoriju, lai tās saskaitītu pa sugām, izvērtētu barības bāzi, noteiktu, ko zivis ēdušas un cik tās ātri aug. SIA “Saldūdeņu risinājumi” pētnieks Matīss Žagars: “Viņas savās kaulu struktūrās ieraksta. Tā kā aug straujāk vasarā, lēnāk ziemā, līdzīgi kā kokam veidojas tādas gadskārtas, mēs varam saskaitīt, cik ir veca, salīdzināt ar citiem ezeriem. Piemēram, šeit 10 cm zivs ir trīs gadus veca, citur jau četrus.”
Šādi fakti pašvaldībai būšot noderīgi, lai izvēlētos atbilstošāko zivju sugu, ja tā vēlēsies ezerā ielaist zivju mazuļus. Pētījuma rezultāti par Pabažu ezeru būšot zināmi rudenī, kad arī tikšot rīkota sabiedriskā apspriešana.
