Ārstēšanas procesā starp pacientiem, viņu ģimenes locekļiem un medicīnas darbiniekiem mēdz rasties domstarpības. Daļa no tām nereti nonāk arī publiskajā telpā. Viens no šādiem piemēriem ir arī nesen izskanējušās sūdzības par Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas darbu. Ārstēšanās laikā tur kāds pacients guvis traumas. Kā norāda viņa dzīvesbiedre, turpmākā komunikācija ar slimnīcu par notikušo situāciju bijusi nepatīkama. Tikmēr slimnīcā norāda, pacienti, sevišķi, ja ir ar psihiskiem traucējumiem, situācijas uztver un interpretē citādāk. Publiskajā telpā nesen nonācis stāsts par atgadījumu Strenču psihoneiroloģiskajā slimnīcā, kur tās pacients, vingrojot uz slimnīcas teritorijā esošā airēšanas trenažiera, guvis savainojumus, tostarp guvis smadzeņu satricinājumu un salauzis ribas. Pacienta dzīvesbiedre stāsta, trenažieris notikuma brīdī bijis bojāts. “Nevis viņš bija neveikls un nokrita savas vainas dēļ, bet vainīgs bija trenažieris, kas bija funkcionāli defektīvs. Tātad – airēšanas trenažieris augšējā pozīcijā nefiksējās. Tur bija viegls klikšķis. Taisnojot muguru, viņš vilka pāri, turoties pie rokturiem, trenažierī veidojās milzīgs vilkmes spēks, un viņš ar triecienu krīt pret zemi. Ja cilvēks ir ieķēries rokturos, tad viņš krīt pret zemi vienlaicīgi ar muguru, kaklu un galvu,” stāsta pacienta dzīvesbiedre Ilze (vārds mainīts).
Pēc notikušā pacients un viņa dzīvesbiedre situāciju mēģinājuši risināt, vēršoties pie slimnīcas vadības, lai bojāto trenažieri salabo un netraumētos citi, taču slimnīca neesot bijusi atsaucīga situācijas risināšanā. Pacienta dzīvesbiedre vērsusies arī ar sūdzību Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. “Slimnīca jau ir rakstiski atbildējusi, ka – es saviem vārdiem notraktēšu šo atbildi –, ka mans vīrs pats vainīgs, ka viņš guvis traumas uz šīs iekārtas, jo neesot ievērojis iekšējās kārtības noteikumus.”
Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas vadītāja Maija Ancveriņa rakstiskā komentārā ReTV uzsver, ka slimnīcas teritorijā esošie trenažieri ir tikuši pārbaudīti un tie ir darba kārtībā. “Tie nekad nav bijuši salauzti, joprojām ir darba kārtībā, ko apliecina gan Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārbaudes akts, gan kompetenta institūcija, kura veica trenažieru visu drošības risku pārbaudi. Trenažieri kopš to nodošanas brīža ekspluatācijā 2020. gadā ir sertificēti un droši lietošanai, ievērojot to lietošanas prasības. Slimnīcā strādā sertificēti fizioterapeiti, kuru vadībā pacienti apgūst trenažieru pareizu lietošanu.”
Par komunikāciju ar pacientu un viņa dzīvesbiedri slimnīcas vadība norāda, ka, ņemot vērā slimnīcas specifiku, pacientiem diagnosticētie psihiskie traucējumi var ietekmēt viņu spēju uztvert un interpretēt situāciju. Lai arī sūdzības ļauj pilnveidot un uzlabot slimnīcas darbu, nepamatota vēršanās pret medicīnisko personālu rada nevajadzīgu emocionālo slogu. Maija Ancveriņa vienlaikus arī uzsver, ka sīkāku informāciju par pacientu un konkrēto gadījumu slimnīca nedrīkst izpaust. “Nepatiesi apvainojot un aizskarot medicīnas darbiniekus, tiek radīts nevajadzīgs emocionālais slogs ārstniecības personām, kas jau tagad redzams ar jauno ārstu nevēlēšanos strādāt psihiatrijas stacionāros. Mūsdienās jebkuram cilvēkam ir tiesības paust savu viedokli publiski – tā ir laba demokrātijas prakse, taču neviena ārstniecības persona nekad neizpaudīs pacienta klīnisko ainu, saslimšanu, stacionēšanas nosacījumus.”
Savukārt invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” par notikušo gadījumu un kopumā par komunikācijas veidošanu starp pacientu un ārstniecības personālu saka, ka pacienta iesaistīšana konfliktu risināšanā ir būtiska, īpaši situācijās, kurās iesaistītas personas ar invaliditāti. “Skaidrs, ka cilvēks ar invaliditāti ir saasinātā situācijā, krīzes situācijā. Bieži vien, iespējams, ka viņš saasināti uztver kaut kādus jautājumus vai aizliegumus, vai nepareizi nointerpretē. Mēs kā apvienība “Apeirons”, protams, ka esam ieinteresēti, lai pacienti labāk justos un būtu šī patstāvība, neatkarība pēc iespējas lielāka. Skaidrs, ka invaliditāte tevi kaut kādā veidā ierobežo, bet slimnīcas darbiniekiem vai institūcijas darbiniekiem ir jāveido tas, lai šī patstāvība būtu pēc iespējas plašāka, lai to dzīves kvalitāti maksimāli uzlabotu cilvēkiem,” saka apvienības “Apeirons” valdes loceklis Ivars Balodis.
Pagājušajā nedēļā reģionālajā vizītē Cēsu un Valmieras novados veselības ministrs Hosams Abu Meri apmeklēja arī Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu, lai ar vadību pārrunātu dažādus jautājumus. Lai arī ministrija ir saņēmusi informāciju par šo situāciju, arī viņš norāda, ka to publiski komentēt nevar, taču aicina konfliktsituācijas risināt vispirms pašā ārstniecības iestādē, bet nepieciešamības gadījumā vērsties arī ministrijā un Veselības inspekcijā. “Mēs esam par to, lai Latvijas pacienti jūtas droši un sadzirdēti, kvalitatīvi ārstēti. Ja ir kaut kādas aizdomas, noteikti nevajag klusēt. Vajag parunāt vispirms lokāli ar nodaļas vadītāju vai ar virsmāsu, vai ar virsārstu, vai ar valdi. Ja ir aizdomas, ka neviens nedzirdēs, tad noteikti var rakstīt Veselības inspekcijai un arī Veselības ministrijai. Bet mēs vienmēr kopā ar slimnīcu vadībām, ar ministrijas kolēģiem strādāsim, lai tādas problēmas būtu mazāk un visas sūdzības būtu atrisinātas.”