Sākot ar šo gadu, maksimāli atļautais ātrums kravas automašīnām ārpus apdzīvotām vietām līdzšinējo 80 km/h vietā ir palielināts uz 90 km/h. Tas darīts ar nolūku, lai satiksmes plūsma būtu viendabīgāka un nebūtu pārgalvīgu apdzīšanas manevru. Tiesa gan – domas par šīm izmaiņām noteikumos dalās. 

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis uzskata, ka šis risinājums varētu būt vērtīgs ieguvums. Jančevskis: “Sākotnēji varam teikt, tas ir pozitīvs risinājums, ka kopējā plūsma ir viendabīga, līdz ar to arī nerodas kolonas, kas brauc aiz lēnākiem kravas auto transportlīdzekļiem. Tādā veidā netiek izdarīti apdzīšanas manevri, kas ir zināmi ar frontālām sadursmēm ar smagām sekām.”

Pretējās domās gan ir Andris Kuzņecovs, kurš strādā par tālbraucēju Skandināvijas valstīs. Viņš uzskata, ka šis lēmums ir nepārdomāts un nav apsvērti visi riski. Viņš arī uzskata, ka, palielinot maksimālo braukšanas ātrumu, palielināsies arī apdzīšanas ceļa garums. Savukārt tas var radīt ekstremālas situācijas citiem satiksmes dalībniekiem. “To, ka, palielinot ātrumu, smagās mašīnas, lai to apdzītu pie 90 kilometriem, vajag 2.5 3 kilometru garu posmu. Vai mums ceļi ir tik labi, lai tas smagais varētu apdzīt? Piemēram, ceļa posmā Rīga-Valmiera. Kurā vietā tas smagais var apdzīt, netraucējot citiem? Nāks autobuss pretī – ar bērniem, cilvēkiem. Drošība, drošība.”

Šobrīd Eiropā ir tikai divas valstis, kur kravas auto ārpus apdzīvotām vietām var pārvietoties uz 90 kilometriem stundā. Viena no tām ir Latvija, bet otra ir kaimiņvalsts Igaunija. Kā tad ir citur Eiropā? Skaidro autoskolas instruktors Lauris Starikovs: “Ja runājam par Skandināviju, tur atļautais maksimālais braukšanas ātrums ir 80 km/h. Ja runājam par citām valstīm, piemēram, Vāciju, tad tur vispār maksimālais braukšanas ātrums ir 70, vietums pat 60 km/h. Kurus mēs nespējam pielīdzināt to, kādā stāvoklī ir mūsu pašu ceļi.”

Savukārt par to, ka pieņemtās izmaiņas varētu veicināt vienmērīgāku satiksmes plūsmu, Laurim Starikovam ir savs viedoklis. “Ja pieņemtais lēmums ir saistīts ar to, ka mēs spēsim panākt vienmērīgāku satiksmi, izlīdzināt satiksmi, panākt vienmērīgāku plūsmu, būs mazāk apdzīšanas manevru, gribētu teikt, ka tas ir mīts. Kapēc? Pirmkārt, mans darbs ir saistīts ar autotransportu. Ar to esmu saistīts no 1996. gada. Visu savu dzīvi nostrādāju uzņēmumos, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem. Zinu šos stāstus, situācijas, kas veidojas par kravas automašīnas kontroles zaudēšanu, ceļu satiksmes negadījumiem un tamlīdzīgi.”

Ir vēl kāds iemesls, kādēļ kravas auto firmas varētu nebūt sajūsmā par ideju palielināt maksimālo braukšnas ātrumu. Proti – degvielas patēriņš. Starpība, kāda var rasties, palielinot ātrumu par 10 kilometriem stundā, ir 12%. Tādēļ daļa uzņēmumu var izvēlēties braukt ar tādiem ātrumiem, kā brauca līdz šim. Starikovs: “Smagā mašīna brauc uz 86 km/h, jo ir uzlikts ātruma ierobežotājs degvielas patēriņa dēļ. Darba devējs saka – nē, man tas nav izdevīgi. Cits vadītājs saka rācijā, atļautais ātrums ir 90 kilometri stundā, ko tu ļurkājies, man laiks kavējas. Ja kāds grib runāt par darba un atpūtas režīmiem, tad ir plānošana. Atbilstoši normatīvīvajiem dokumentiem nevienu par vienu divām minūtēm nenososīds. Tas ir muļķības. Ja kāds grib, lai atnāk un acīs man pasaka. Atvēršu vaļā ceļu satiksmes likumu, sākot no 80. panta, un izlasīt, par ko liek administratīvos pārkāpumus.”

Visbeidzot jautājums – cik liels būs vadītāja ieguvums, palielinoties braukšanas ātrumam? Uz šo jautājumu gan atbildēt nav viegli. Kā skaidro autoskolas instruktors, daudz kas ir atkarīgs arī no paša vadītāja braukšanas paradumiem un iemaņām. “Cilvēki saka, ja es braucu uz 90, tad būšu ātrāk. Protams, ka tu būsi ātrāk, tikai jautājums – cik? Mums nav jāmēra 80 vai 90 kilometri stundā uz spidometra, mums ir jāskatās vidējais braukšanas ātrums. Tajā dienā, ar kādu vidējo braukšanas ātrumu esmu nostrādājis. Cik efektīvi esmu plānojis kustību, cik savlaicīgi esmu izmantojis inerci.”

Skaidrs ir tas, ka, laikam ejot uz priekšu, redzēsim patieso ainu, ko satiksmes drosšībai ir devis šis pieņemtais lēmums. Kā arī ieteikums satiksmes dalībniekiem izturēties ar sapratni gadījumā, ja kravas auto vadītājs izvēlas palikt pie braukšanas ar 80 kilometriem stundā.

Foto: Freepik; ilustratīvs