Ja viesojaties Lietuvā, Klaipēdā vai Kuršu kāpās, noteikti dodieties sasveicināties ar delfīniem, roņiem, pingvīniem un citiem jūras iemītniekiem. Vēsturiskajā Nērijas fortā esošais Lietuvas Jūras muzejs, akvārijs ar ekspozīcijām par kuģniecības vēsturi – komplekss, kas ļauj iepazīt jūras dabu un vēsturi, – kā arī blakus esošais delfinārijs aicina iepazīt noslēpumaino ūdens pasauli.

Katru gadu šeit viesojas vairāk nekā pusmiljons apmeklētāju no Lietuvas un ārvalstīm. Patīkami, ka viesi no Latvijas veido pat 40% no ārvalstu tūristiem. Tas Lietuvas Jūras muzejam liek būt mūsdienīgam un dinamiskam, strādāt ar progresīvām metodēm un censties panākt harmoniju starp cilvēku un dabu, veidojot kompleksas ekspozīcijas.

Iepazīstināsim ar Lietuvas Jūras muzeja jūras gliemežvāku kolekciju un pingvīniem!

Jūras gliemežvāku kolekcija

Gliemji ir daudzšūnu bezmugurkaulnieki, mīkstmieši, kuriem bieži vien ir ārējā čaula. Ir vairāk nekā 100 000 gliemju sugu. Daži no tiem dzīvo uz sauszemes, citi – sālsūdenī, bet vēl citi – saldūdenī. Turklāt gliemjus iedala gliemežos, galvkājos un gliemenēs. Visvairāk ir gliemežu, kas veido aptuveni 80 % no visiem gliemjiem. Galvkājiem – astoņkājiem un kalmāriem – ir visattīstītākā nervu sistēma. Pasaulē lielākie gliemji arī ir galvkāji – milzu kalmāri, kuru garums var pārsniegt 10 metrus. 

Aplūkojot vienu no lielākajām jūras gliemežvāku kolekcijām Eiropā, jūs pamanīsiet arī lietuviešu nosaukumus – Adamkus marginella, Každaiļa kolumella, Landsberģa kauri gliemezis, Danilas murekss un Henrika marginella. Tiem nosaukumus devis ievērojams gliemežvāku kolekcionārs no Klaipēdas – Henriks Danila. Jebkurš gan nevar dot nosaukumus gliemežvākiem – Henriks Danila ir minētajos gliemežvākos mītošo jūras gliemju atklājējs.

Pingvīni

Pingvīni ir nelidojoši putni. To spārnus pareizāk būtu saukt par spurām. Šo putnu ķermeni klāj blīvs spalvu tīkls, zem kura ir gaisa burbuļu slānis, kas palīdz nesasalt ūdenī.

Ir aptuveni 17 šo putnu sugas, un tās visas mīt dienvidu puslodē. Dažādu sugu pingvīni atšķiras pēc lieluma, veiklības, izskata un krāsām. Piemēram, Magelāna pingvīnus var atpazīt pēc slēgtās melnās apkakles. Dažiem pingvīniem, piemēram, cekulainajiem pingvīniem, ir krāsainas spalvas. Kontrastējošās krāsas tiem palīdz maskēties, medīt un slēpties no uzbrucējiem. 

Pingvīni dzīvo dažāda lieluma kolonijās, kuras dažkārt veido līdz pat vairākiem simtiem tūkstošu īpatņu. Lielākā daļa pingvīnu perē ligzdās, tikai imperatorpingvīni tur olu uz savām kājām. Dažādām pingvīnu sugām ir atšķirīgas perēšanas tradīcijas, dažkārt mazuļus perē mātītes, reizēm – tēviņi. Lielākā daļa pingvīnu katru gadu perē mazuļus ar to pašu partneri un cenšas atgriezties tajā pašā perēšanas vietā.

Grūti pateikt, kad pirmie cilvēki sastapās ar pingvīniem. Ir saglabājušies ieraksti no pirmo pasaules pētnieku Vasko da Gamas un Ferdinanda Magelāna ekspedīcijām, kur minēti dīvaini nelidojoši putni, kas līdzinās zosīm vai pīlēm. Domājams, ka ceļotāji minējuši tieši pingvīnus.

Vairāk informācijas: www.muziejus.lt