Lai aktualizētu bērnu maltīšu kvalitāti skolās, pirmo reizi Latvijā apbalvos labākos izglītības iestāžu ēdinātājus. Uzvarētāji tiks noteikti sešās nominācijās jeb Vidzemē, Latgalē, Zemgalē, Kurzemē, Rīgā un Latvijā kopumā. Konkursa rīkotāji uzsver, ka ēdināšana skolās pilda arī sociālo funkciju, jo šobrīd daudziem bērniem tā ir vienīgā siltā maltīte dienā. 

Lai skolas pusdienas tiktu atzītas par labām, tām ir jābūt daudzveidīgām, ar iespējams vairākiem vietējiem un sezonāliem produktiem, kā arī ļoti būtisks ir sāls un cukura daudzums. Šie ir arī kritēriji, pēc kuriem Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija (LDUSA) noteiks šī mācību gada labāko izglītības iestāžu ēdinātāju Latvijā. “Bieži nākas dzirdēt, ka ir skolas, kur ne tik veiksmīgi iet ar ēdinātājiem, bet ir skolas, kur pusdienas ir garšīgas un pilnvērtīgas. Šiem pavāriem gribam pateikt paldies. Gribētos, lai vecāki vakarā bērnam pajautā ne tikai to, kādas ir atzīmes un kā gāja skolā, bet kas bija pusdienās,” saka LDUSA valdes priekšsēdētāja Guna Bīlande.

Kā stāsta ēdinātāji Madonā, vienmēr būs kāds, kuram negaršos, taču svarīgi ir gan vecākiem, gan skolotājiem mācīt bērniem cieņpilnu attieksmi pret pasniegto ēdienu.

Lai pagatavotu gan pilnvērtīgu, gan garšīgu maltīti, lielākā problēma esot nepietiekamais finansējums. Desmit gadus valsts dotācija vienam bērnam bija 1 eiro un 42 centi, šī mācību gada sākumā, kad situācija nozarē jau bija kļuvusi kritiska, tā tika paaugstināta uz 2 eiro un 15 centiem, lai ēdinātāji varētu turpināt darbu, savukārt šobrīd Saeimai nodots jaunais likumprojekts, kas paredz cenu paaugstināt līdz 3 eiro un 9 centiem. Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāvis Jānis Meija: “Šis finansējuma apjoms jau ir tāds, ar kuru tiešām varam nodrošināt atbilstošu ēdienu visiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā “zaļajam” iepirkumam atbilstošu. Sagaidot šādu lēmumu, mums tas ir iedvesis ticību, ka varam arī pilnveidoties, nākotnē par piemēru ņemot Somiju gan finansējuma aspektā, ka jābūt valsts finansētam no 1. līdz 12. klasei, tai skaita arī pašu ēdināšanas modeli: bufetes principu, zviedru principu.”

Bīlande atzīst: “Finansējums vienmēr bijis īpaši sāpīgs jautājums, īpaši pie šī brīža inflācijas, tāpēc liela daļa no šī rezultāta būs arī pavāru kreativitāte, jo no tiem pašiem pieejamajiem produktiem var pagatavot dažādus ēdienus.”

Jāpiebilst, ka skolas konkursam iespējams pieteikt līdz 28. februārim, lai pēc tam visbiežāk pieteiktās skolas pēc ēdienkartes paraugiem un foto izvērtētu žūrija. Iecerēts, ka nākamgad vērtēšanā tiks iekļauta arī degustācija. 

Foto: Freepik