Bērvircavas muižas kungu ēka Jelgavas novada Sesavas pagastā būvēta 17. gadsimtā. Jāpiebilst gan, ka Bērvircavas vārdu ieguva tikai 19. gadsimtā, kad muižu iegādājās fon Bēru dzimta. Kungu ēkai tika pārbūvēts otrais stāvs.

Deviņdesmitie gadi – ēkas bojāejas sākums. Kad vienā no dzīvokļiem izcēlies ugunsgrēks, ēkas gals palicis bez jumta. Pēc neatkarības atgūšanas atradies likumīgais īpašnieks, kurš izvēlējies saņemt no Valsts kompensāciju. Tad arī pašvaldība sākusi meklēt iespēju ēku nojaukt.

Sesavas pagasta pārvaldnieks Staņislavs Matuss pauž, ka tas ticis apturēts – mājai esot vēsturiska nozīme, kā arī nav noskaidrots valdnieks.

2002. gadā ēkai tika veikta arhitektoniskā izpēte. Celtniecības arheologs Juris Zviedrāns, kurš piedalījās izpētē, stāsta, ka nojaukt nav ļauts, jo ēkā atrastas apgleznotas sijas, bet ir vēl kas īpašs.

Juris Zviedrāns: “Unikālākais ir tas, ka tā ir vienīgā zināmā celtne, kurā ir krusta pakšu savienojums. Tas līdzīgi kā tautas celtniecībā, bet nevis no apaļkokiem, bet jau no abpusēji tēstiem baļķiem.”

Izņemt ēku no kultūras pieminekļu saraksta, rast iespēju to nojaukt, pašvaldība vēlējusies jau vairākkārt. Pēdējā vēstule nosūtīta 2020. gada rudenī.

Elvīra Mantrova, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes galvenā valsts inspektore, pauž, ka šobrīd ar pašvaldību jautājums tiek stingrāk risināts. “Bērvircavas ēka ir ielikta 3D uzmērīšanas metodes sarakstā. Būs papildu apsekojumi ar ekspertiem, un tad jau varēs pieņemt lēmumu par risinājumu, kas nepieciešams, lai šo pieminekli glābtu.”

“Bieži vien to uztver tā ļoti primitīvi. Tur tā māja paliek, tad vajag restaurāciju, vajag 5 miljonus, kā jau tas pašvaldībā ir, jo ar mazāku naudiņu vispār neko nevar iesākt. Bet, kā mēs zinām, privātā iniciatīva to var izdarīt daudz, daudz lētāk. To augšējo daļu var nojaukt. Var saglabāt tikai apakšējo daļu. Apakšējo daļu var izjaukt un pārvest uz citurieni Tā kā, piemēram, Brīvdabas muzejā var redzēt visas šīs celtnes, kas ir pārvestas,” stāsta celtniecības arheologs.

Apsekojumus un 3D uzmērīšanu tiek solīts veikt šī gada laikā, bet līdztekus tam jāsakārto arī ēkas piederības jautājums, jo, lai arī vēsturiskais koks ir īpaši stiprs, arī tas nav mūžīgs.