Līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā mēs pārāk maz uzmanības pievērsām civilās aizsardzības plāniem. Tā atzīst to trīs Ukrainas pašvaldību vadītāji, kuri uz Latviju atbraukuši, lai seminārā “Drošība manī un man apkārt” dalītos savā pieredzē par civilās aizsardzības jautājumiem.
Apvienoto Nāciju organizācijai ir 17 ilgtspējības attīstības mērķu. Viens no tiem “Miers, taisnīgums un laba pārvaldība”, par ko jau trešo gadu ar Latvijas un visas Eiropas atbalstu cīnās Ukraina. Gandrīz katrai pašvaldībai ir arī kāda sadarbības pilsēta Ukrainā. Tomēr, kā ReTV norāda Ādažu novada priekšsēdētāja Karīna Miķelsone, arī šajā laikā tā neesot tikai vienā virzienā. “Tas vissvarīgākais ir zināšanas un pieredze, ko mēs varam iegūt no Ukrainas pašvaldībām, kuras jau divu gadu garumā saskaras ar izaicinājumiem gan kara tuvajās zonās, gan pašvaldībās, kas atrodas attālāk.Tā arī ir tā pieredze, ko mēs kā Ādažu pašvaldība pārņemam no savas sadraudzības pašvaldības Slobožanskas – kam jāpievērš visvairāk uzmanības un ar ko jābūt gataviem sastapties ar seju pret seju, ja nu gadījumā kāda krīze iestājas.”
Latvijas drošākajā pilsētā Ādažos, kur gan ik pa laikam dzirdami sprādzieni, bet kurus varot saukt par miera sprādzieniem, pieredzē par civilās aizsardzības pasākumu īstenošanu kara laika apstākļos dalās Ukrainas pašvaldību vadītāji. Čerņihivas apgabala Novij Bilous pašvaldības vadītājs stāsta, ka kopš kara sākuma pašvaldības teritorijā gaisa trauksme atskanējusi 1640 reizes, šobrīd arī visi saprotot civilās aizsardzības nozīmi. “Mūsu teritorija ir maksimāli sagatavota civilo iedzīvotāju aizsardzībai. Mēs pielāgojam pagrabus patvertnēm. Mēs būvējam jaunas patvertnes. Mūsu kopienas teritorijā ir uzbūvētas jau trīs jaunas patvertnes, kā minimums – vajadzīgas vēl trīs. Piemērotā patvertnē cilvēki ir nodrošināti trīs dienas ar pārtiku, ūdeni, ar vietām cilvēku izmitināšanai, apsēdināšanai. Ir medpunkts, kur pieejams ārsts.”
Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Juhna atzīst, ka krīzes situācijām Latvijas pašvaldības vēl neesot gatavas, tomēr darbs notiekot. “Šajā visā periodā mēs ļoti intensīvi esam strādājuši kopā ar norvēģiem, poļiem, lietuviešiem. Mēs arī sniedzam vairākus projektus tieši, lai sagatavotu pašvaldības krīzes situācijām. Kādā veidā palīdzēt, kādā veidā informēt iedzīvotājus, kādā veidā strādāt, lai Latvijā beidzot būtu normālas patvertnes.”
Miķelsone: “Jaunākā ziņa ir, ka pagājušajā nedēļā mēs esam inventarizējuši visu Carnikavas pagastu, pārbaudot, kuras vietas būtu apzīmējamas ar patvertnes zīmīti un kuras, kas varbūt pirmšķietami ir tam atbilstošas, tomēr nē. Nevarēšu pateikt vēl skaitli, lai to saka eksperti.”
Arī kara apstākļos un citās krīzēs pašvaldībām jānodrošina pakalpojumu pieejamība. Arī atbraukušie Ukrainas pašvaldību vadītāji stāsta, ka dzīve neesot apstājusies. Šobrīd viens no aktuālākajiem jautājumiem esot, kā nodrošināt iedzīvotājus ziemā ar siltumu un elektrību. Tas esot nopietns pārbaudījums visā Ukrainas teritorijā. Žitomiras apgabala Malinas pašvaldības domes priekšsēdētājs Oleksandrs Sitailo: “Mēs gatavojam vairākus scenārijus. Esam izdarījuši lielu darbu, pārbūvējot katlu mājas, lai pārietu no gāzes uz cieto kurināmo, kas mums ir pieejamāks. Mēs atrodamies meža vidū, malka mums ir ļoti pieejams variants. Pieejams arī alternatīvais variants, jo mums visa kritiskā infrastruktūra ir apgādāta ar ģeneratoriem.”
Ukraiņi ir pārliecināti par savu uzvaru, labprāt sadarbojas ar mūsu pašvaldībām. Šajā reizē Novij Bilous pašvaldība noslēgusi sadarbības memorandu ar Ķekavas novadu, no kura vēlas pārņemt izglītības procesu.
