Pērn Limbažu novadā notika 7 bibliotēku reorganizācija. Tās rezultātā lauku teritorijās slēgtas 3 bibliotēkas, viena apvienota ar skolas bibliotēku, bet trīs vietās darbu turpina bibliotēku pakalpojumu sniegšanas vietas, kur iedzīvotāji grāmatas var apmainīt divas reizes mēnesī. Jāatgādina, ka pašvaldība lēmumu par bibliotēku reorganizāciju pieņēma, lai taupītu līdzekļus, jo mēnesī tās apmeklēja tikai daži cilvēki, bet iedzīvotāji par to pauda lielu neapmierinātību. Kā darbojas jaunā sistēma un vai iedzīvotāji ar to ir apmierināti?
Mārīte Purmale ikdienā ir galvenā bibliotekāre Limbažu novada Viļķenē. Taču nu jau pus gadu divas reizes mēnesī, viņa kastēs krāmē jaunākās grāmatas, lai tās vestu uz bibliotēkas pakalpojumu sniegšanas punktu Vitrupē.
“Tā, šis te mums nāks līdzi. Es apmēram viņu gaumi nojaušu un to, kas paliks pāri vedīsim atpakaļ, lai šeit cilvēkiem vakarā ir ko paskatīties. Te vēl viena kaudzīte ar jaunajām, tās liksim te.”
Bibliotekāre stāsta, ka iedzīvotāji Viļķenē jau pieraduši, ka katra mēneša pirmajā un trešajā trešdienā šeit bibliotēka ir slēgta un Mārīte Purnale ir devusies uz aptuveni 6 kilometrus attālo Vitrupi. “Vienārši cilvēki tur ir ieraduši iet uz bibliotēku, tur gan nav tādu daudz, vismaz pēdējā laikā. Bet tiem cilvēkiem to pakalpojumu vajag.”
Vitrupē bibliotekāre nokļūst ar pašvaldības transportu. Ciematā bibliotēkas pakalpojumu sniegšanas punkts aizvien atrodas kādreizējās bibliotēkas telpās. Šeit plauktos joprojām glabājas krājumā esošās grāmatas, pieejams arī dators. Pirms ierodas apmeklētāji vēl jāiekur krāsns, jo ikdienā šeit temperatūru minimālā režīmā uztur elektriskais radiators. Pavisam drīz apmainīt grāmatas ierodas arī vietējās kundzes, Vitrupes iedzīvotājas Vija Šķerbicka un Zenta Ozola.
“Mārīte mums gandrīz vienmēr tās pašas jaunākās un labākās atved. Es nu esmu ļoti apmierināta. Es arī, man vēl viens lasītājs ir mājās, vīra kungs, viņš nevar atnākt. Šodien man pasūtīja par vēsturi, par to viņš lasa.”
Vietējās sievas arī esot galvenās bibliotēkas pakalpojumu sniegšanas punkta apmeklētājas. Divu nedēļu laikā viņas vēl paspējot apmainīties ar izvēlētajām grāmatām un ja ir interese, tās izlasa vēl kāds kaimiņš.
Vija Šķerbicka: “Ļoti labi, ka divreiz mēnesī atbrauc. Es tikai tā iedomājos, lai aukstumā nav jāsalst, ka to darba laiku var mazāku. Mēs jau parasti atnākam no rīta un tad jau viss lielums ir noskrējis, ja viņai ir ko darīt, lai jau sēž.”
Pēc tāda paša principa kā Vitrupē, bibliotēku pakalpojuma sniegšanas punkti darbojas arī Ārciemā un Bīriņos. Sākotnēji bija plānots, ka šāds punkts būs arī Braslavā, taču izvērtējot tur esošos apstākļus, nolemts, ka tas darbu neturpinās. Bibliotēku reorganziāciju Limbažu novadā organizēja novada galvenā bibliotēka. Tās vadītāja stāsta, ka visas grāmatas un citi materiāli no 3 slēgtajām bibliotēkām ir nodoti citu novada bibliotēku rīcībā.
Elīna Lilenbate-Kleina, Limbažu novada Galvenās bibliotēkas vadītāja:“Sākumā brauca mūsu pašu filiāļu bibliotēkas, tad tālāk brauca skolu bibliotēkas. Tālāk brauca arī Salacgrīvas puses bibliotēkas. Bet neviena grāmata nav nebūtībā aizgājusi, turam rūpi par katru eksemplāru. Arī skolu bibliotēkas ir pateicīgas, ka var savu krājumu bagātināt ar to, kas mums ir nācis no Stienes un Straumes bibliotēkām.”
Elīna Lilenbate-Kleina uzskata, ka reorganziācijas procesā ir iegūts sakārtotāks novada bibliotēku tīkls un iespēja iedzīvotājiem piedāvāt kvalitatīvāku pakalpojumu. Pēc reorganizācijas ietaupītie līdzekļi ļāvuši palielināt algas bibliotēku darbiniekiem, naudu izmanto arī citām bibliotēku iniciatīvām.
“Ir šī te pati grāmatu iepirkuma nauda, kuru esam ieguvuši, kuru varējām piešķirt visām novada bibliotēkām, ne tikai šeit Limbažu novada galvenajā bibliotēkā, par ko arī ir gandarītas novada bibliotēkas.”
Limbažu novada galvenajā bibliotēkā netrūkst idejas, kā bibliotēku pakalpojumu iedzīvotājiem padarīt vēl pieejamāku. Piemēram, izmantojot transportu, lai cilvēki grāmatas lasīšanai varētu saņemt arī attālākajās novada vietās.
