Pērn reģionu attīstību veicinājusi eksporta nozare, taču Latvijā ne vien reģionu, bet arī novadu līmenī tā atšķiras. Aplūkojot pērnā gada rādītājus, bankas “Luminor” veiktajā pētījumā secināts, ka sekmīgākās ir bijušas pakalpojuma eksporta nozares, piemēram, informāciju tehnoloģiju un inženierijas nozares – tajās pakalpojumu attīstību virzījuši pandēmijas beigu efekti.
Bankas “Luminor” veiktajā pētījumā secināts, ka pērn vislielākā eksporta attīstība bijusi Rīgā, kur to veicinājusi augstas pievienotās vērtības pakalpojumu eksporta attīstība jeb infromācijas tehnoloģiju un biznesa nozares attīstība. Savukārt lēnākā eksporta attīstība bijusi Vidzemē. Bankas “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, tas galvenokārt izskaidrojams ar to, ka šeit attīstītākā eksporta nozare ir meža nozare – īpaši būvgaldniecība un māju ražošana, ko lielā mērā ietekmē arī pasaules tirgus svārstības. “Visa teritorija, ko veido Smiltenes, Alūksnes, Gulbenes un Madons novadi, tā ir teritorija, kur meža nozare ļoti nozīmīga. Pārsvarā tur tā veido pat vairāk nekā pusi visu komerciālo eksportu ienākumu. Tāpat meža nozare ļoti svarīga Kuldīgas novadā un arī Kurzemes ziemeļu pusē.”
Tāpat meža nozare ir svarīga ekonomiskajai attīstībai Aizkraukles un Jēkabpils novados. Savukārt inženierijas nozarē atkārtoti straujāko attīstību panācis Līvānu novads, bet labas sekmes guvis arī Mārupes novads un Ventspils. Pēteris Strautiņš norāda, Ventspils ekonomikas pamati gadu laikā ir mainījušies – samazinās ienākumi kādreiz svarīgākajā transporta nozarē, taču šobrīd pieaug inženierijas nozare. “Skatoties uz kravu apgrozījumu, radītājiem, kritums man kādreiz ir trīs, četras reizes jau no augstākā punkta. To redzam arī ienākumos. Ventspils iedzīvotāju ienākumu nauda, ko viņi nopelna transporta nozarē, samazinās. Tajā pašā laikā ļoti strauji aug tā nauda, kas tiek nopelnīta inženierijas nozarēs, tas ir, metālapstrāde, mašīnu būve un elektronika. Pagājušajā gadā jau inžinierijas nozares un transporta nozares līknes bija jau gandrīz satikušās. Iespējams, ka tās jau satiekas šogad, šobrīd.”
Ekonomists gan norāda, lai arī iepriekš pilsēta nav cietusi lielas krīzes, šādas izmaiņas ir vērtējamas pozitīvi, jo pilsētas ekonomikas pamatā nav tikai viena stabila nozare.
Inženierijas nozare ir augusi arī Latgales pusē – Līvānos un Daugavpilī. “Līvānos tas stāsts ir diezgan labi zināms un ļoti jauks. Ļoti skaisti savu ilgu laiku – par optiskās šķiedras ražošanu. Savukārt Daugavpilī ir arī progress, un tas lielā mērā ir saistīts ar vienu Lietuvas uzņēmuma ienākšanu – “Pulsar optics”. Pirms dažiem gadiem nebija vēl vispār – nulle –, tagad jau tas ir viens no pilsētas svarīgākajiem rūpniecības uzņēmumiem.”
Tāpat arī Kuldīgas novadā divi uzņēmumi pamatā ir veicinājuši pēdējos gados vadošo meža nozari. Savukārt Liepājai pērnais gads ir bijis veiksmīgs, jo pilsētā ir piesaistītas investīcijas, kas ļauj veidot jaunas rūpnīcas.
