Valmieras novada Kocēnu pamatskolas audzēkņi kopā ar uztura speciālistēm mācību gada noslēgumā apguva prasmes, kā vietējos un nedaudz pat netradicionālos pārtikas produktus izmantot dažādu veselīgu ēdienu pagatavošanā. Ja sākotnēji jaunieši ar skepsi un smīnu raudzījās uz pieneņu un nātru lapām saldējumā vai salātos, tad gala rezultāts skolēnus patīkami pārsteidza.
Gatavošanas meistarklasei Kocēnu pamatskolas audzēkņiem sagatavoti visdažadākie zaļumi, kādi pieejami šajā sezonā. Uztura speciāliste Anna Krasikova norāda, ka ikdienas ēdienkartē skolēniem izteikti trūkst dažāda veida vietējo augļu un dārzeņu. Tāpēc meistarklases uzdevums ir pagatavot uzkodu, salātus, auksto zupu un saldo ēdienu, kuru sastāvā ir šie produkti. “Kovida sekas ir liekais svars. Sezonālālas lietas, augļus, dārzeņus varam iekļaut tieši vasarā, pavasarī. Garšas ziņā tas neko nemaina, bet pievienotā vērtība, vitamīni, minerālvielas, protams, būs.”
ReTV uzrunātie meistarklases dalībnieki atzina, ka ikdienā salāti un augļi ne vienmēr papildina viņu ēdienkarti. Daļa arī atzīst, ka skolas ēdnīcu regulāri neapmeklē, jo vēlētos, lai tur būtu pieejama lielāka ēdienu izvēle.
Skolas direktors Māris Bušmanis skaidro, ka bērnus līdz 6. klasei ēst skolas virtuvē sagatavotu ēdienu motivē valsts un pašvaldības segtās brīvpusdienas. Tāpat sekmīgi darbojas programmas “Skolas auglis” un “Skolas piens”, kuru ietvaros bērni patērē vietējos produktus. Bet veselīga uztura pamatā ir arī katrā ģimenē ierastais. “Pusdienas viņi paēd, bet kādā brīdī pamanās aiziet pēc spīdīgās pakas. To cīņu esam izcīnījuši līdz galam. Vislabāk jau būtu, ja mainītos attieksme, mums stāstot un rādot, vecākiem tieši tāpat, ka tam našķim ir savs laiks un sava vieta.”
Aktīvu diskusiju par to, lai skolās pusdienu pagatavošanai vairāk izmantotu vietējo audzētāju produktus, pašlaik ir sācis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs. Tā pārstāve Daiga Siliņa norāda, lai bērni vēlētos ēst skolā gatavotas pusdienas, ir jāstāsta un jārāda, kā ēdiens top un no kurienes nāk produkti.
