Pirmā aizsardzības dienesta iesaukuma brīvprātīgie savu lēmumu nenožēlo

Militārajā bāzē “Ādaži” šodien svinīgā ceremonijā atzīmēja valsts Aizsardzības dienesta pirmo gadskārtu. Lai gan dienestu jaunieši uzsāka ne bez bažām, iesākums esot bijis grūts, šodien viņi savu lēmumu nenožēlojot. Pirmajā iesaukumā dienestu uzsāka 253 jaunieši, no kuriem profesionālajā dienestā palikšot gandrīz simts.

Pagājušā gada 1. jūlijā šie jaunieši ienāca militārajā bāzē “Ādaži” kā jauniesaucamie valsts aizsardzības dienestā. Latvijas vēstures lappusēs viņi allaž paliks pirmie, kuri gandrīz divdesmit gadus pēc atteikšanās no obligātā militārā dienesta brīvprātīgi pieteicās dienēt atjaunotajā valsts aizsardzības dienestā. Nacionālo bruņoto spēku mehanizētās kājnieku brigādes komandieris, pulkvedis Oskars Kudlis: “Kā ir noteikts mūsu valsts aizsardzības koncepcijā, valsti aizstāv visa tauta un valsts aizsardzības dienests. Valsts aizsardzības dienests ir tā tautas daļa, kas pievienojas armijai, apgūst militārās prasmes, dodas rezervē un ir gatavi aizstāvēt savu valsti.”

Iemesli, kāpēc jaunieši lēmuši brīvprātīgi pieteikties dienestam, ir visai dažādi. Kādu prast apieties ar ieroci un apgūt izdzīvošanas prasmes mudinājusi neziņa, ko darīt pēc skolas beigšanas. Citu sens teiciens – ātrāk sāksi, ātrāk beigsi, bet vēl citu ģeopolitiskā situācija.

Šodien, kad līdz dienesta beigām atlicis vien nedaudz vairāk kā mēnesis, svinīgā ceremonijā tika apbalvoti labākie aizsardzības dienesta kareivji. Tostarp arī Gusts Svens Pētersons, kurš par pirms gada pieņemto lēmumu nenožēlojot ne mirkli. “Īsenībā tie ieguvumi ir ne tikai no tādas baiļu mazināšanas puses, bet papildus arī draudzība. Tie ir cilvēki, ļoti patīkama vide, kur vari sagatavoties, lai pēc tam civilajā dzīvē būtu gatavs regulāri sportot, daudzus citus labus paradumus, kas pēc tam noder arī ikdienā.”

Kā ReTV stāsta brigādes komandieris Oskars Kudlis, fiziskā sagatavotība ir bijis viens no izaicinājumiem ne tikai jauniesaucamajiem, bet arī instruktoriem. “Neattiecinot pret viņiem vienādus vai mūsu standartus, kas ir iekšienē, bet piemērojot individuāli, panācām fizisko sagatavotību krietni augstāku. Tiesa gan – tas aizņēma vairākus mēnešus. Individuāli pielāgojot slodzes karavīriem, mēs pusgadā sasniedzām to līmeni, lai varētu virzīties uz priekšu.”

Daudzi no pirmā valsts aizsardzības dienesta iesaukuma nolēmuši palikt profesionālajā dienestā. Kudlis: “Mēs esam viņus ieinteresējuši viņus ar militāro profesiju. Šobrīd ir 84, kuri ir izlēmuši un parakstījuši līgumus, kādi padsmit cilvēki ir procesā, lai noslēgtu profesionālā dienesta līgumu. Mēs par to priecājamies, jo tas noteikti audzē mūsu kaujas spējas.”

Brīvprātīgi pieteikties valsts aizsardzības dienestam Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 27 gadiem var arī tagad. 2025. gada janvāra iesaukumam brīvprātīgi pieteikties var vēl līdz 15. jūnijam.