Atzīmējot Tērvetes pagasta 805. gadskārtu, ikgadējos Zemgaļu svētkos Tērvetes pilskalnā pirmo reizi pacelts Zemgales vēsturisko zemju karogs. Karoga divas daļas ir zaļas, bet viena balta. Tas simbolizējot Zemgales zaļumu, spēku un noturību.
13. gadsimtā Tērvete bija Rietumzemgales ekonomiskais centrs ar Tērvetes pili un senpilsētu. Tērvetes pilskalna austrumudaļā atradās priekšpils, ko zemgaļi paši nodedzinājuši, aizsargājot Tērvetes pili pret Livonijas ordeņa karaspēku. Savu lokālpatriotismu tērvetnieki saglabājuši arī līdz mūsdienām, tāpēc gandarījums, ka vēsturiskās Zemgales zemes karogs pirmoreiz plīvos Tērvetes pilskalnā,ir milzīgs. “Es pat nepadomāju, ka varētu būt citā vietā. Tā nav tāda klišejiska vārdu virkne. Es tiešām lepojos, ka Tērvetē, mūsmājās, šis notikums ir. Tas ir maniem mazbērniem, krustmeitai būs svarīgi,” saka tērvetniece Ineta Strazdiņa.
Atzīmējot Tērvetes 805. gadskārtu, pilskalna pakājē pulcējas ļaudis, lai kopīgi ar Zemgales vēsturisko zemju pašvaldību pārstāvjiem un Valsts prezidentu, skanot Tērvetes pagasta himnai, mastā paceltu Zemgales vēsturiskās zemes karogu.
Zemgales vēsturisko zemju karogam divas daļas ir zaļā krāsā, bet viena baltā. Viens no tā idejas autoriem ir tērvetnieks un vēsturnieks Normunds Jerums. “Ir, protams, grūti identificēt Zemgali ar vienu konkrētu lietu. Es no šī aspekta skatījos, ar ko man pašam asociējas Zemgale. Manā skatījumā tā ir noturība, stingrība. Tā ir ilggadība, jo, kā mēs zinām, zemgaļi ir viena no senākajām Latvijas pamattautām. Visiem šiem kritērijiem atbilst ozols. Ņemot vērā, ka latviešiem ozols ir kaut kas īpašs. Es domāju, ka Zemgale ir pelnījusi kaut ko tādu skaistu, kas ir Zemgales tagadējā karogā.”
Pagājušā gada 29. septembrī, pamatojoties uz vēsturisko zemju likumu, latviešu vēsturiskās zemes karogu Zemgalē – zaļu ar baltu horizontālu svītru – apstiprināja Valsts prezidents. “Es domāju, tas ir tāds novadu, vēsturisko zemju stiprināšanas ļoti labs simbolisks rīks. Tas varbūt tiešām palīdz… vai lepniem Sēlijas iedzīvotājiem, vai lepniem zemgaliešiem, vai latgaliešiem, saglabājot, protams, stingru piederību Latvijai, uzsvērt savu gan vēsturisko, gan kultūrvēsturisko īpatnību, kas katram novadam ir sava,” saka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Vēsturisko zemju karogs nevienam nebūs obligāts, bet to varēs lietot ikviens iedzīvotājs jebkurā brīdī, kad to vēlas. Šīs idejas autori cer, ka vēsturisko zemju karogus izmantos arī pašvaldības, ar laiku tas būs redzams pie pilsētu un novadu domēm. Vēsturisko zemju karogs nevar aizstāt Latvijas valsts karogu.
