Latvijas Valsts meži arvien biežāk novēro pieaugošu cilvēku plūsmu un neatļautu pārvietošanos Pūsēnu kalnā – augstākajā kāpā Baltijas jūras piekrastē. Tas rada nopietnus postījumus – veicinot smilšu eroziju un apdraudot šo unikālo dabas pieminekli. Lai mazinātu postījumus, patreiz tiek atjaunotas nolietotās kāpnes un izbūvēta jauna skatu platforma. Platforma palīdzēs saglabāt kāpas ainavu un vienlaikus nodrošinās apmeklētājiem iespēju droši baudīt gleznaino skatu. Ja šī platforma pierādīs savu efektivitāti, nākotnē tiks apsvērta līdzīgu risinājumu ieviešana citās kāpas vietās.
Dace Gūtmane, LVM Dienvidkurzemes reģiona meža apsaimniekošanas, plānošanas vadītāja: “LVM teritorijās novērotas daudzas vietas, kur ir lidzigi kā šeit, izbraukāts ar motocikliem un šādās vietas ļoti strauji notiek augsnes erozija un teritorija tiek sabojāta.”
Pūsēnu kāpa, kas pandēmijas laikā piedzīvoja nebijušu apmeklētāju pieplūdumu, cieta no intensīvās cilvēku plūsmas radītajiem postījumiem. Lai gan tiek veikti uzlabojumi, kāpas tuvumā dzīvojošais Andris uzskata, ka tie nav pietiekami.
Andris Maisiņš, Bernātu iedzīvotājs: ” Labi, ka ir šī te terasīte. Jo principā 20 gadu laikā vismaz kādi 15 metri erozijas rezultātā aizgājuši bojā. Jādomā par to, kā izveidot vispār tādu noslēgtu taku apkārt, lai tūristiem būtu tikai viens ceļš pa to taku.”
Teritorija ir aizsargājama, tādēļ, lai veiktu šādus darbus, piemēram, nomainītu kāpnes vai izbūvētu platformu, uzņēmumam Latvijas Valsts meži bija jāsaņem ģeologa pozitīvs atzinums un rakstisks saskaņojums ar Dabas aizsardzības pārvaldi.
Dace Gūtmane, LVM Dienvidkurzemes reģiona meža apsaimniekošanas, plānošanas vadītāja: “Šobrīd sagatavošanā arī ir informatīvais stends, kuru plānojam uzstadīt šādas vietās kur erozija ir visspēcīgākā, plānojam uzstādīt informatīvās plāksnes par to, kā šī erozija veidojas, kādu ļaunumu nodara konkrētam objektam, un cerēsim uz to, ka cilvēki kļūs apzinīgāki un apzināti nebojās dabu.”
Latvijas Valsts mežu pārstāvji cer, ka tieši šāda veida platformas izbūve palīdzēs samazināt cilvēku radīto ietekmi uz teritoriju.
Egils Reguts, LVM Meža infrastruktūras un ugunsdzēsības speciālists: “Jāskatās, kā kalpos šī platforma – nesīs uzlabojumus vai nē. Ja nesīs uzlabojumus, tad plānosim un veidosim vēlvienu tādu pašu. Būs vieta kur apstāties, tajā pašā laikā ierobežos kāpelēšanu pa kāpu un tās bojāšanu.”
Dace Gūtmane, LVM Dienvidkurzemes reģiona meža apsaimniekošanas, plānošanas vadītāja: “Šī teritorija ir tieši paredzēta dabas aizsardzībai vienlaicīgi arī ar vides izziņu un aktīvo atpūtu – tām jomām šeit ir jābūt sabalansētām un jāsadzīvo vienuviet.”
Pūsēnu kalns, kas atrodas Nīcas pagasta Jūrmalciemā, ir augstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā ar absolūto augstumu 37 metrus virs jūras līmeņa. Tas atrodas dabas parkā “Bernāti” un ir aizsargājams dabas piemineklis. Projekta īstenošanu, kura budžets ir 29 600 eiro, finansē Latvijas Valsts meži.
