Liels cilvēku pūlis Jēkabpilī arī jau citus gadus pulcējās Kunga Kristīšanas svētkos Radžu ūdenskrātuvē. Šogad Covid-19 pandēmijas dēļ svētku rituālu interesenti veica individuāli, brīvi izvēloties laiku.

Līdzi bija atnākuši ģimenes locekļi, taču procesu vēroja arī garāmgājēji. Pareizticīgie un vecticībnieki ar šo tradīciju atzīmē dienu, kad Jēzus Kristus atnāca pie Jordānas upes, lai tajā kristītos.

Kāds jēkabpilietis Andrejs stāsta, ka āliņģī peldoties jau no piecu gadu vecuma, pagājuši jau 18 gadi. Viņiem ir tāda tradīcija. Tiek stāstīts, ka sākumā esot adrenalīna pieplūdums, bet pēc tām – kaifs. Viņš neslimo, jo rūdās, tas ir, iet aukstās dušās, tādējādi sevi sagatavojot.

Peldi āliņģī veic ne tikai ticīgie, bet arī tie, kuriem rūp sava veselība un kuri to uzskata par labu veidu, kā norūdīt organismu.

Judīte, jēkabpiliete, salīdzina sevi ar rūdītu roni 20 gadu garumā. Viņa cenšas izmantot iespēju un peldēt. Viņa pauž: “Un arī katru gadu 19. janvārī ar draugiem, bez draugiem, visādi, kā sanāk, braucu uz ezeru un peldu.” Atminas, ka agrāk daudz slimojusi, kā arī vienmēr sala, bet tas viss beidzās, kad sāka rūdīties – sapratusi, ka tās esot vislabākās zāles. “Vienkārši sāku peldēt vasarā, tad to paildzināju līdz rudenim, pēc tam ziemā pēc iespējas.”

Citus gadus Jēkabpilī āliņģa ciršanu un uzturēšanu nodrošināja Jēkabpils sporta centrs, bet gremdēšanās pasākumu organizēja pareizticīgo baznīca sadarbībā ar pašvaldību. Šogad par visu atbildīgi paši šīs tradīcijas entuziasti.