Rekordaugsta siltumenerģijas tarifa dēļ, kas ir teju 200 eiro par megavatstundu, lielākā daļa rēzekniešu jau teju mēnesi iztiek bez karstā ūdens. Mēģinot risināt šo problēmu, iedzīvotāji aktīvi sākuši uzstādīt ūdens sildītājus. Nespēja kontrolēt to uzstādīšanu liek bažīties māju apsaimniekotājiem, kas norāda, ka māju novecojušās elektroinstalācijas nav pietiekami jaudīgas, kas var veicināt virkni problēmu, tostarp - ugunsgrēkus.
Vilmārs un Zeltīte Grabovski ar sešu mēnešu vecu meitiņu Adelainu ir viena no Rēzeknes ģimenēm, kam nācās steidzami risināt problēmu, kā nodrošināt sevi ar karsto ūdeni. Jaunie cilvēki dzīvo īrētā dzīvoklī, kurā iepriekš nav bijis ūdens sildītāja. To nācās uzstādīt pašiem, kas prasīja neplānotas papildu izmaksas. “Ņemot vērā, ka boileriem cena ir izaugusi, dabūju lietoto boileri. Lai to pieslēgtu, izmaksāja ap 70 eiro bez instrumentiem,” saka Vilmārs Grabovskis.
Rēzeknes iedzīvotāja Zeltīte Grabovska: “Mums vienu dienu nebija ne karstā, ne aukstā ūdens. Vīra arī nav mājās, boilera nav, ar zīdaini viegli nav. Tev pat, elementāri atnākot no pastaigas, nav, kur rokas nomazgāt, lai bērnu paņemtu uz rokām. Dibenu nomazgāt drusku nereāli.”
Arī rēzeknietes Laumas ģimenē arī tiek apsvērta doma par boilera iegādi, jo pagaidām vienīgā iespēja tikt pie karstā ūdens - uzsildīt to tējkannā. “Gribējām uzlikt sistēmu, kur no elektrības sildās ūdens, bet sit korķus. Tā ir ļoti liela problēma.”
Pieaugot dabasgāzes cenām, siltumenerģijas tarifi ir cēlušies vairākās pašvaldībās, taču Rēzeknē tarifs ir rekordliels - teju 200 eiro par megavatstundu, līdz ar ko karstā ūdens izmaksas ir 16 eiro par kubikmetru. Tarifa kāpums veicināja arī ūdens sildītāju pārdošanas apjomus, tā kopš maija sākuma valstī tie ir pieauguši aptuveni par 10%, savukārt Rēzeknē pat par 100%, norāda Latvijas Tirgotāju asociācijā (LTA). “Diemžēl jāsaka tā, ka, ienākot jaunām sildītāju partijām, tās ir dārgākas, gada laikā pieaugums ir 20-30%,” pauž LTA prezidents Henriks Danusēvičs.
Rēzeknes lielākā santehnikas un sadzīves tehnikas tirgotāja “K Senukai” sniegtā informācija liecina, ka jau no aprīļa sākuma Rēzeknes, Madonas, Daugavpils, ka arī interneta veikalā bija vērojams plašs pieprasījums pēc ūdens sildītajiem un to piederumiem. “Divu nedēļu laikā veikalā Rēzeknē tika nopirkts tāds boileru apjoms, kā iepriekš trīs mēnešu laikā. Lielākais pieprasījums ir pēc 30 līdz 50 litrus lieliem ūdens sildītājiem.”
Aktīva iedzīvotāju vēlme pieslēgt boilerus raisa bažas arī māju apsaimniekotajiem. Piemēram, pilsētas lielākā daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas uzņēmuma “Rēzeknes namsaimnieks” vadītājs Pēteris Dzalbe norāda, kā mājās esošie tīkli ir novecojuši. Lai uzliktu dzīvoklī boileri, būtu nepieciešams palielināt ievadstrāvas jaudu no 16 līdz 20 ampēriem. “Pēdējā pusotrā gadā mēs nesaņēmām nevienu pieteikumu. “Sadales tīkls” izņēmis prasību, lai iedzīvotāji saskaņotu ar apsaimniekotāju ievadstrāvas automāta palielināšanu. Tas šobrīd noved pie tā, ka pērn mēs esam remontējuši “Sadales tīkla” vietā 10 sadales skapjus. Šogad jau piecas mājas rindā!”
Nespējot kontrolēt boileru uzstādīšanu dzīvokļos, uzņēmums gatavojas tam, ka pirmajos vasaras mēnešos boileru ierīkošanas tempi pieaugs, kas radīs nopietnas sekas - problēmas stāvvados, sadales skapjos, sliktākajā gadījumā nav izslēdzami arī ugunsgrēki.
#SIF_NVZ2022
