Rīgā apzinātas ap 400 valsts un pašvaldībai piederošas ēkas, kurās var iekārtot patvertnes. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) aprēķiniem, nepieciešamības gadījumā tajās drošu patvērumu varētu rast ap 50 000 cilvēku. Šodien pie pirmajām četrām ēkām pielikta norāde – patvertne.
Zaļa plāksnīte, kurā iezīmēti cilvēki, kas patvērušies zem jumtiņa. Šādas zīmes turpmāk būs vietās, kuras VUGD atzinis par atbilstošām vai daļēji atbilstošām, lai tajās pavertos no apdraudējuma krīzes vai militāra iebrukuma gadījumā.
Rīgā pirmā šāda norāde šodien pielīmēta pie kāda bērnudārza Dreiliņu apkaimē. Pieliktā norāde ved uz pagrabstāvu, kur atrodas siltummezgls, elektrības sadales telpa, arī tukša telpa, telpa ar dažādiem priekšmetiem, kurus, kā skaidro PII vadītāja, divdesmit četru stundu laikā varot izvākt. Aprēķināts, ka patverties telpā varēšot 85 cilvēki. Bet – vai ar to pietiks, jo bērnudārzā ir 106 bērni, neskaitot personālu. PII “Dzilniņa” vadītāja Dace Putāne: “Ikdienā jau bērnudārzā nav pilns štats. Skolotāja ir viena, otras tajā dienā nav. Arī bērni nav pāri par 100, tā kā es domāju – jā, bet es ļoti ceru, ka mums nevajadzēs to pielietot.”
Tukšajā telpā novietota arī saliekamā gulta, kas esot kā piemērs, kā to varētu aprīkot, bet pagaidām ar patvertnes zīmēm aprīkotās telpas esot domātas īslaicīgam drošam patvērumam. Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons: “Īslaicīgā uzturēšanās ir tāds mūsu termins. Līdz divām stundām, jo pēc divām stundām cilvēks tiešām grib dzert, nepieciešama piespiedu ventilācija, labierīcības un viss pārējais. Ilgtermiņa plāns ir izveidot tās tā, lai būtu atbilstošas priekš ilgstošās uzturēšanās. Ilgtermiņa uzturēšanās būtu pats labākais, bet to panākt var ar dubulto pielietojumu. Tas nozīmē, ka tajās telpās ikdienā tiek kaut kas darīts.”
Šodien patvertnes zīmes piestiprināja arī pie trīs pašvaldībai piederošām daudzīvokļu mājām, kurās esot sociālie dzīvokļi. Šī ir viena no daudzdzīvokļu mājām, kura tika marķēta ar jaunās patvertnes zīmi. Pagaidām galvenais uzsvars likts uz tīrību, bet – ar ko tā tiks aprīkota –, par to tikšot domāts vēlāk. Sajūtas šeit ir divējādas. No vienas puses – te ir silts, bet no otras, visticamāk, ka, telpai piepildoties, ventilācijas ir par maz.
Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs stāsta, ka priekšroka komforta līmeņa paaugstināšanai patvertnēs esot izglītības iestādēm. Reinsons: “Šajā pagrabā jau ir labas inženierkomunikācijas, var atsevišķi ūdeni iegūt, elektrību, kur uzlādēt mobilās ierīces. Vienā telpā ir labierīcības, var vēl papildus ierīkot. Protams, alternatīvas ir sausās tualetes un tādā garā. Tas būtu tas pats minimums. Protams, ņemot vērā, ka šeit ir mazie logi, kas var nodrošināt dabīgo ventilāciju, bet tādās vietās kā skolas un bērnudārzi būtu jārisina ar piespiedu ventilāciju. Tie ir tie pamatfokusi, uz ko ir jāorientējās.”
Re TV uzrunātie rīdzinieki gan atzīst, ka nezinot, kurp X stundā doties. Tāpat neesot zināms, kāda būs kārtība iekļūšanai patvertnē, ja tāda tuvumā ir.
Pašlaik galvaspilsētā apzinātas ap 400 valsts un pašvaldības ēkas, kurās iespējams ierīkot patvertnes. Pēc VUGD aprēķiniem, tajās vietas pietikšot no 40 000 līdz 50 000 cilvēku. Lai palielinātu vietu skaitu, kur krīzes gadījumā patverties, Rīgas dome plāno nekustamā īpašuma nodokļu atlaides tiem komersantiem, kuri sev piederošās telpās izveidos patvertnes. Paredzēts, ka drošā patvēruma vietas būs decentralizētas, lai ikviens tās varētu sasniegt pāris minūšu laikā.
