Līdztekus Administratīvi teritoriālajai reformai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paredzējusi mainīt plānošanas reģionu robežas. Tukuma novads no līdzšinējā Rīgas plānošanas reģiona nonāks Kurzemes plānošanas reģionā, bet Ogres, Limbažu un Alojas jaunie novadi - Vidzemes plānošanas reģionā.

VARAM pārstāvis Raivis Bremšmits saka: “Pamatā tas bija saistīts ar to, ka arī Rīgas reģionā šie lēmumi kļūtu daudz mērķtiecīgāki un vienkāršāki, jo dalībnieki ir līdzīgāki.”

“Mēs nevaram teikt, ka kādi ļoti iegūs un kādi ļoti zaudēs. Tā ir politiska izšķiršanās,” pauž Latvijas Pašvaldību savienības padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa.

Limbaži, Aloja un Ogre jau vēsturiski bijuši piederīgi Vidzemei, bet jaunajam Tukuma novadam vēsturiskas piederības īsti nav. Kandavnieki un engurnieki allaž sevi uzskatījuši par kurzemniekiem. Daudzi tukumnieki komfortabli jūtas Rīgas reģiona saimē. Citādāk gan domā ārpus pilsētas dzīvojošie. “Rīdzinieki jau pavisam citādāki cilvēki ir. Mēs jau tā kā laucinieki, bet viņi ir pilsētnieki,” saka kāds Tukuma novada iedzīvotājs.

Vēl dīvaināka situācija ir Jaunpilī, kas dažkārt tiek pieskaitīta pie Zemgales, dažkārt pie Pierīgas, bet tagad kļūs par kurzemniekiem. Sveša gan neesot arī Kurzeme. Jau šobrīd jaunpilnieki darbojoties Kurzemes tūrisma asociācijā un cer, ka pārmaiņas būs tikai uz labu.

Jaunpilniece Baiba pauž: “Katras izmaiņas nes kaut kādu cita veida attīstību. Protams, ceram uz lielākām iespējām - sajusties ne kā nomale, bet kā īsteni kurzemnieki. Protams, uz investīcijām.”

Neizpratni gan raisot, kāpēc pie vienām pārmaiņām atbilstoši reģioniem netika sakārtoti arī valsts pārvaldes pakalpojumi, tādējādi novēršot gadu desmitiem ilgušo jucekli, kad, piemēram, Valsts policija jāmeklē Jelgavā, bet Vides dienests – Ventspilī.

Raivis Bremšmits: “Par to tiek domāts. Tikai nedaudz cits risinājums tam ir. Valsts pārvaldes pakalpojumos mēs faktiski esam iegājuši e-sadaļā, līdz ar to mēs - neatkarīgi no atrašanās vietas - varam viņus saņemt. Otra daļa, kas joprojām pakalpojumus saņem klātienē, risinājumu varētu rast caur valsts vienotajiem pakalpojumu centriem.”

Plānošanas reģionu robežu maiņa ļaušot izlīdzināt arī iedzīvotāju skaitu, kas Vidzemes un Kurzemes reģionos pēdējo divdesmit gadu laikā krietni sarucis.