Zādzības ir viens visizplatītākajiem noziegumu veidiem valstī. Garnadži kļūst īpaši aktīvi rudenī, kad vasarnīcas, mazdārziņi un citi īpašumi ir ieziemoti, saimnieki tajās regulāri neuzturas. Arī šobrīd Valsts policijā (VP) saņem ziņas par dažādām zādzībām, nupat arī zagļi uzdarbojušies Vidzemes ziemeļos.
Izplatītākie paņēmieni, kā zagļi vai to grupa iekļūst īpašumā, ir, uzlaužot vai sabojājot durvis, caur logiem vai balkona durvīm vai citādi apskādējot īpašumu, tāpat arī brīvi iekļūstot. Valsts policijā norāda, zādzību tendence pamatā ir viļņveidīga, saistot to ar sezonālu raksturu jeb gadalaiku maiņu. Tāpat zādzības pārsvarā tiek izdarītas no neapdzīvotiem vai daļēji apdzīvotiem īpašumiem rudens sezonā, piemēram, no vasarnīcām. VP Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko: “Tad, kad cilvēki šīs vasarnīcas ieziemo, pamet, tad jau arī noziedznieki jūtās brīvāk. Arī viņi ir zināmā mērā izlūki, kas izpērta to situāciju, tad tikai dodas savos nedarbos. Jā, tie ir pavasari, rudeņi, kad vairāk mēs reģistrējam. Jo pavasarī, kad cilvēki atgriežas, viņi konstatē, faktiski rudeņos, kad pamet savus īpašumus, tad parasti tas viss notiek.”
Pārsvarā zagtie priekšmeti ir mantas, kuras iespējams ātri realizēt jeb pārdot. Iegūstot naudu, to garnadži pamatā tērē viņu ikdienas materiālo vajadzību apmierināšanai – sadzīves tehnikas, datortehnikas, kā arī elektroinstrumentu un citu priekšmetu iegādei.
VP ziņo, nupat arī Vidzemē, Valmieras novadā, notikušas ievērojamas zādzības, kurās diviem īpašniekiem radīti kopā vairāk nekā 20 000 eiro zaudējumi. Mitrošenko: “Jāsaka, ka pēdējā laikā mums Rūjienas puse un vispār Ziemeļvidzeme ir topā. Tik tiešām tās nozagtās lietas ir vērtīgas un summas ir palielas. Esam uzsākuši arī vairākus kriminālprocesus un patlaban notiek aktīva izmeklēšana.”
Rūjienas apkaimē ReTV satiktie mazdārziņu īpašnieki gan stāsta, lai arī ir dzirdējuši, ka gan pilsētā, gan tuvākajos pagastos notiek lielākas vai mazākas zādzības, viņu un kaimiņu īpašumos ievērojamu zaudējumu nav bijuši. Pamatā tas esot arī tāpēc, ka vērtīgāko tehniku viņi neglabā šajos īpašumos.
Juris: “Šeit nav dzirdēts, ka kaut kas būtu nozagts. Nav arī dzirdēts, ka pārējiem būtu kaut kas nozagts, šeit ir ļoti mierīgi un klusi.”
Agnese: “Kādu mēnesi atpakaļ kaut kādā augustā bija kaimiņiem bija nolasīti sīpoli un kartupeļi norakti, bet tagad.. es domāju, ka nē, pagaidām.”
VP Vidzemes reģiona pārvaldē aicina visus īpašumu saimniekus nodrošināties pret zādzībām, piemēram, vērtīgākās mantas vedot prom no ieziemotajiem īpašumiem vai novietojot tur, kur tās nav viegli pieejamas, uzstādot videonovērošanu vai ierīkojot signalizāciju. Mitrošenko: “Man gribētos arī vērsties pie tiem īpašniekiem vai mantu saimniekiem, jo mēs konstatējām gadījumus, ka ir video novērošana. Visa iespējamā drošība ir sagādāta un ēkas ir aprīkotas, bet tad, kad ir saņemts šis signāls, kad ir, iespējams, notikusi iekļūšana, tad neviens mums nepaziņoja, jo tā reakcija pēc tam jau ir stipri novēlota.”
Gadījumā, ja kaimiņa īpašumā manīta aizdomīgas personas vai tās redzama zogot, vislabāk ir ziņot policijai. Ja iespējams, noziedzinieku nofilmēt vai nofotogrāfēt, bet nevajadzētu pašiem mēģināt personu aizturēt, jo garnadzis var būt arī bruņojies. VP ziņo, kopumā Latvijā šī gada pirmajos deviņas mēnešos par zādzībām no mājokļa ir uzsākti 748 kriminālprocesi. Jāpiebilst, tas ir par gandrīz 200 vairāk nekā pērn.
