Vieta, kur pagājusi jaukā bērnība un auklēti sapņi nākotnei – šādi vārdi par Turlavu skan kormūzikas leģendas Edgara Račevska un viņa mammas Olgas kopīgi sarakstītajā dziesmā. Un šo vietu diriģents nekad nav aizmirsis, bieži viesojies sev svarīgos dzīves mirkļos un arī koncertējis. Maestro jau divus gadus ir mūžībā, bet te joprojām viņu atceras. Viņa dzimšanas dienas mēnesī cilvēki sapulcināti ar koncertu “Sapņi – auklēti nākotnei”.
Pirms 14 gadiem savas mammas Olgas 100 gadu atceres jubilejas svinībās kordiriģents, komponists un pedagogs Edgars Račevskis Lipaiķu baznīcā Turlavā atstāja savu plaukstu nospiedumus. Nu jau divus gadus viņš ir mūžībā, un nu te atceras pašu maestro, bet diriģenta goda vietā viņa plaukstas.
Atceres pasākums sākās ar dziesmu “Manai Turlavai”, kuras vārdu autore ir Olga Račevska, bet mūzika Edgara sarakstīta. Turlava ir maestro bērnības un jaunības zeme, kur sperti arī pirmie soļi mūzikā, bet baznīca bijusi īpaša vieta – mamma te spēlēja ērģeles. Vēlākos gados maestro te bieži ciemojies un koncertējis ar saviem koriem, svinētas zelta kāzas un 80 gadu jubileja. Lipaiķu draudzes locekle, pasākuma rīkotāja Velta Krūmiņa: “Ja ir cieņa pret to cilvēku, tad, kad viņš aiziet mūžībā, nekas jau nav beidzies, viņš vienkārši nav viņš šai brīdī. Viņi devuši tik daudz mums, ja mēs tagad, aizejot mūžībā, uzberam trīs saujas smiltis un teicam paldies un viss? Bet nu viņiem vajag turpinājumu. Tai daiļradei, tam viņa spēkam, dziesmām.”
Edgara Račevska meita pianiste Ilze Ozoliņa atzina, ka tēta stūrakmeņi bija nezisīkstošs dzīvesprieks, Dievs, radošums un saknes. “Ne velti viņš visus pēdējos gadus arvien vairāk un arvien biežāk gandrīz katru gadu centās uz šejieni atbraukt, atvest kaut ko īpašu izdomāja, dziesmas sarakstīja vai saorganizēja, kādi kori piedalīsies. Tā viņam bija ārkārtīgi – ļoti, ļoti svarīga lieta.”
Turlavas pagasta iedzīvotāja Māra Strauta: “Pasākums aizgāja līdz sirdij. Man it īpaši, jo man jau stāv gan tas Edgara tēls priekšā, gan Olga, gan visi tie mirkļi, kas ir bijuši. Tāpat visi tie Dziesmu svētki, skolotāju koriem bija tādi atsevišķi.”
Kā gan citādāk atcerēties Dziesmu svētku virsdiriģentu, ja ne ar dziesmu. Un tās pasākumā “Sapņi – auklēti nākotnei” skanēja bagātīgi gan solistu, gan koru dziedātas, arī apvienotā vīru kora, jo, Edgara Račevska vārdiem runājot, “kad sabrauc vīri no malu malām, tad ir spēks un blieziens”.