“Ja mēs nerīkosimies, tad līdz 2050. gadam plastmasas jūrā būs vairāk nekā zivju,” atsaucoties uz pētījumiem, saka Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis. Mēģinot novērst šādas prognozes, aizvadītajā piektdienā norisinājās talka Vējupītes gravā Siguldā. 

Vējupītes gravā Siguldā ir sastopamas īpaši nozīmīgas dabas vērtības un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājami biotopi. Taču, gadiem ejot, tajā ir sakrājušies cilvēku atstātie atkritumi, kas negatīvi ietekmē upes ekoloģisko stāvokli. Rozītis: “Tā ir bioloģiski ļoti vērtīga vieta, bet tai pašā laikā mēs sastopam ļoti daudz atkritumus, kas ir veidojušies vairāku desmit gadu garumā – tas ir ļoti milzīgs uzkrājums. Un ticamākais, ja mēs viņus nesavāktu, viņi vēl vismaz vairākas desmitgades šeit sadalītos un izpaltītos pa upi, Gauju un tālāk uz Baltijas jūru.”

Šajā Vējupītes talkā piedalījās 80 cilvēki, mēģinot paveikt visai apjomīgu darbu – attīrīt upi trīs kilometru garumā.

Vējupīte ir īpaša ar to, ka tā ir viena no Latvijā samērā maz pārstāvētajām straujajām upēm. Šeit ir novērojams salīdzinoši augsts lašveidīgo īpatsvars. Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāvis Jānis Šīre stāsta: ja ar ķīmisko stāvokli Latvijas upēs izteiktu problēmu nav, tad ar ekoloģisko stāvokli nav tik labi, kā gribētos. “Latvijā faktiski no visiem ūdeņiem labā un augstā ekoloģiskā stāvoklī ir tikai viena trešdaļa no kopējo ūdeņu daudzuma.”

Ietekmējošie faktori ir piesārņojums, kas nāk kā no punktveida avotiem.Tās var būt individuālās saimniecības, komunālās saimniecības. Tā arī no atsevišķām nozarēm, piemēram, mežsaimniecības vai lauksaimniecības. Šīre: “Tas nozīmē, ka, piemēram, tur, kur mums ir straujteces ar augstu bioloģisko daudzveidību, kas mums bagātina ūdeni ar skābekli, tās vienkārši pakāpeniski aizaug, ūdens kļūst lēnāks, līdz ar to kļūst arī ar skābekli nabadzīgāks.”

Līdz ar to pirmās izzūd tās dzīvnieku un augu sugas, kas ir prasīgas pret vidi. Eksperti stāsta - atkritumi ūdenī sadalās ļoti ilgi, pat vairākus simtus gadu, rezultātā veidojoties mikroplastmasai, kas nonāk barības apritē un pēcāk, caur zivju patēriņu, var nonākt arī cilvēku ķermeņos. Rozītis: “Es gribētu teikt, ka 80% šie atkritumi ir vietējo iedzīvotāju atkritumi. Tas ir tā – kāda ir mūsu attieksme ārpus mūsu īpašuma. Protams, 10-20% ir tie, ko atved tūristi, apmeklējot Gaujas Nacionālo parku pie tā atkritumu apjoma, kā tas aizvien attīstās pasaulē, ir zinātnieku aplēses, ka 2050.gadā var būt situācija, ka atkritumi ūdeņos būs vairāk nekā zivis.”

Pasaules Dabas fonds attīrīšanas talku organizēja sadarbībā ar uzņēmumu Lidl Latvija un Dabas aizsardzības pārvaldi. Jānis Rozītis piebilst – organizācija šāda veida talku rīko pirmo reizi, bet, visticamāk, dažādu upju attīrīšana kļūs par ikgadēju tradīciju.