Pēc aptuveni diviem gadiem ilgstošas sociālās aprūpes centros ar klientu skaitu 49 un vairāk būtu jābūt veselības punktiem, rosina Veselības ministrija. Pansionātos nonāk klienti ar arvien sarežģītāku veselības stāvokli, līdz ar to veselības aprūpe viņiem jānodrošina nepieciešamajā apjomā un kvalitātē. Lai gan dažos pansionātos veselības punkti jau izveidoti vai kas līdzīgs tiem darbojas, daļai tādi būs jāveido no jauna, kopumā bažas ir par nepieciešamo speciālistu piesaisti un finansējumu.

Lai pārliecinātos, kā sociālās aprūpes centri izpilda prasības un nodrošina sociālās un veselības aprūpes pakalpojumus, pagājušajā gadā Veselības inspekcijas un Labklājības ministrijas speciālisti veica pārbaudes 22 no 184 pansionātiem - gan veiktas intervijas ar darbiniekiem, gan darba novērošana, pārbaudīta dokumentācija. “Secināts, lai mēs nodrošinātu tiem klientiem, kuriem ir tiešām ļoti nopietni tie veselības traucējumi adekvāti šo nepieciešamo aprūpi, ka tomēr ir jāskatās šo veselības punktu izveides virzienā,” pauž Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors.

“Pašlaik ir vēl daudz neskaidru jautājumu par veselības punkta izveidošanu. Pirmkārt, ja pašlaik ir definēts, ka ir jābūt ļoti daudz medicīnas speciālistu, kuru mums nav un viņu nav visā valstī,” norāda Dace Zeile, Mārcienas pansionāta vadītāja.

Tieši nepieciešamo speciālistu piesaiste satrauc ne vienu vien sociālās aprūpes centru, jo jau ārstniecības iestādēs to trūkst. Turklāt - atalgojums sociālās aprūpes jomā bieži vien nav konkurētspējīgs. “Tās ir medmāsas, tie ir ārsti, tie ir fizioterapeiti, tas ir podologs, fizioterapeiti jau šodien trūkst, man grūti iestādēs dabūt, arī mēs šobrīd esam bez, jo meitene ir devusies bērna kopšanas atvaļinājumā, uz laiku dabūt aizvietotāju ir ļoti grūti. Arī jau ar pastāvīgo vakanci nebija viegli dabūt, mēs neesam konkurētspējīgi ar medicīnas atalgojumu,” norāda Teiksma Taube, pansionāta “Valmiera” direktore.

Šāda ārstniecības kabineta jeb veselības punkta reģistrācija uzliek papildus pienākumus. Turklāt - jādomā jau būs arī, uz kā rēķina tādu veidot un par kādiem līdzekļiem. “Finansējumu sola iedot kabinetu aprīkošanai, tas cipars kaut kāds figurē, bet tie aprēķini arī ir tādi nosacīti. Kolēģi, kas jau ir reģistrējušies, viņi šo naudiņu vēl nav saņēmuši, viņa kaut kur klīst. Tie pīrāgi jau tiek pamesti, bet realitātē nedarbojas,” norāda Teiksma Taube.

“Valsts šajā ziņā uzliek tikai prasības, kurām neseko līdzi absolūti nekāds finansējums, jo mūsu ārstniecības personāls jau netiek algots no valsts puses, tie ir visi mūsu darbinieki, kurus algojam paši. Valsts tikai izvirza mums prasības,” atzīst Alvars Šteinbergs, SAC “Zemgale” direktors.

Veselības ministrijas domas un jau kādus skaidrākus plānus par speciālistu piesaisti un finansējumu pat pēc pacietīgas gaidīšanas ReTV Ziņām gan neizdevās noskaidrot, vien rakstiskā atbildē saņemta jau zināmā informācija, ka sociālās aprūpes centros ir veiktas pārbaudes: “Ņemot vērā tajās konstatēto, Veselības ministrija iesniedza priekšlikumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz obligātu veselības punktu izveidi sākot ar 2024. gadu. Tāpat tiek virzīts jautājums par finansējumu pašvaldībām - vienreizēja dotācija 2022. un 2023. gadā, lai nodrošinātu, ka punkti uzsāktu darbību 2024. gadā. Veselības punktu izveide ir tikai viena no kopējās sistēmas izmaiņām attiecībā uz sociālo pakalpojumu jomu, kas ir Labklājības ministrijas atbildība.

Foto: Freepik