Pārbaudot vairāk nekā 500 automašīnas dažādās Latvijas pilsētās, “Drošas Braukšanas Skola” un “Circle K” bezmaksas auto pārbaužu rezultāti parāda, ka autovadītāji kļūst arvien atbildīgāki un rūpīgāk gatavojas ziemas sezonai. Lai gan sniegs un apledojums parādījās vēlāk nekā citus gadus, lielākā daļa autovadītāju jau pērn rudens izskaņā bija sagatavojuši savu auto ziemas ceļiem. Reidus rīko arī CSDD kopā ar Valsts policiju. Arī rezultāti Talsos parāda, ka autovadītāji kļūst apzinīgāki, tomēr ir riskanta tendence — gana daudziem riepas nodilušas līdz pieļautajam minimumam – 4 milimetriem.
Ir darba dienas rīts, un talsinieki dodas savās ikdienas gaitās. Rīta steigu virknei autovadītāju gan uz mirkli aptur Valsts policijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas darbinieki, lai pārbaudītu riepu protektora stāvokli. Pirmajā reida stundā viss mierīgi — ar laimīga ceļa vēlējumu visi var doties tālāk.
Dins Zembahs, Reaģēšanas nodaļas vecākais inspektors: “Es teiktu, ka tā ir laba zīme — cilvēki kļūst prātīgāki. Bet negatīvais ir tas, ka diezgan daudz autovadītāju brauc ar tādām riepām, kam protektors ir galīgi uz robežas. 4 mm, 4,2 mm, 5 mm… Līdz ziemas beigām īsti neizvilks.”
No 1.decembra ceļu satiksmē drīkst izmantot ziemas riepas tikai ar “kalns un sniegpārsliņa” apzīmējumu, kas liecina, ka riepa ir izgājusi noteiktus testus un atzīta par piemērotu braukšanai sniega, ledus un apledojuma apstākļos.
Daži autovadītāji tomēr saņem brīdinājumu un zaudē tehniskās apskates uzlīmes logā. Viņiem mēneša laikā jānovērš trūkumi, lai apskati atjaunotu. Viņu riepu protektoru dziļums jau ap trim milimetriem, un savu funkciju tās vairs īsti nepilda. Uldis godīgi atzīst, ka par neatbilstošām riepām jau dienu iepriekš brīdināts servisā.
Kāda autovadītāja, kura seju kamerai negribēja atklāt, arī atzīst, ka jau zinājusi, ka ziemas riepas tomēr kārtībā nav.
“Nebija tieši tāda izmēra riepas vēl atvestas, kā mums vajadzēja. Nē, neslīdēja. Tā es droši jutos.”
Dins Zembahs, Reaģēšanas nodaļas vecākais inspektors: “Līdz vienam brīdim neslīd! Vienā dienā neslīd, otrā slīd.”
Vai tas, ka ziema ir vēlu un principā sniegs parādījās tikai tagad, arī maina cilvēku ieradumus, kad viņi [nomaina riepas]?
Es domāju, ka pilnīgi noteikti. Cilvēki mēģina braukt līdz pēdējam ar tām riepām. Tad, kad sniegs uzsnieg, sāk domāt, ka vajag ziemas riepas.
Kāpēc viņi tā dara? Skopi vai slinki?
Es domāju, ka tas vairāk vai mazāk ir taupības apstākļu dēļ. Kaut gan uz riepām tiešām taupīt nevajadzētu.
Talsos pārbaudīts gandrīz 180 transportlīdzekļu. Trijiem riepas bija nodilušas zem minimālajām prasībām.
Uldis Zandbergs, CSDD Tehniskās ekspertīzes un sertifikācijas centra vadītājs:
“Sliktā ziņa, ka viens transportlīdzeklis tomēr bija ar gana plikām riepām. Šis transportlīdzeklis gan bija piekabe, bet riepas bija ļoti bēdīgas. Tam gan atņēma numurzīmes, un tālāk ir jāmeklē evakuators vai cita piekabe, ar ko to nogādāt uz riepu servisu.”
Arī šogad desmit Latvijas pilsētās plānotas bezmaksas ziemas braukšanas konsultācijas, lai pilnveidotu autovadītāju prasmes. Tāpat reidi turpināsies visas ziemas garumā, arī Talsos tie var atgriezties. CSDD norāda, ka rezultāti ir mainīgi – šī gada rezultāts Kurzemē ir labāks par pērno, taču, iespējams, tas tāpēc, ka tieši Kurzeme bija pirmā, kur šoziem sniga.
Uldis Zandbergs: “Bet atkal galvaspilsētā , kur sniegs varbūt mazāk, tur šie rezultāti daudz bēdīgāki.”
Riepu protektoru stāvokli pārbauda ne vien reidos, bet policija tai uz ceļiem pievērš uzmanību arī ikdienā. Arī tad novērojams, ka vairums autovadītāju šobrīd tomēr kļuvuši apzinīgāki.
