Talsu novadam ir ideja izveidot šai pusē nebijušu Kultūras pieminekļu informācijas centru, kas būs palīgs šodienas un nākotnes pētniekiem, studentiem, ceļotājiem vai vienkāršiem interesentiem, kuri par baznīcām, muižām, bākām un citām vērtībām gribēs uzzināt vairāk. Ideja ir tikai sākumposmā, bet pirmos soļus jau sper Talsu novada muzejs, kas devies apsekot novada dievnamus.
Rojas evaņģēliski luteriskā baznīca ir viens no vairāk nekā 30 Talsu novada dievnamiem. Saviem spēkiem draudze sakārtojusi jau vairākas lietas, un viens no lepnumiem ir atjaunotais altāris. “Altāra virsa ir no slīpēta akmens, vidū ir lutera roze. Tas ir mācītāja ieteikums, jo tas ir luterānisma simbols,” saka Sandra Kārkliņa, baznīcas pārzine, ērģelniece.
“Mantojumā mūsu mazai draudzītei ir nonākusi diezgan liela ēka ar daudz dažādām vajadzībām. Mūsu plāni varbūt ir drīzāk saglabāt to mantojumu, kas tur ir. Tikt vaļā no mitruma, kas ir baznīcas sienās, lai varētu nokrāsot, krāsa kaut cik turētos, nekristu nost. Varbūt ir vēl visādas detaļas, ko var uzlabot,” saka Juris Veidenieks, mācītājs.
Tieši baznīcas ļaužu stāsti ir tie, kuri Talsu novada muzeja speciālistus interesē visvairāk, jo darbs ar materiāliem notiekot gan pirms, gan pēc ekspedīcijām. Svarīgi arī redzēt, kā dievnami izskatās šobrīd, jo dažos no tiem ne reizes nav pat pabūts. Turklāt ne visi ir kultūras pieminekļi, tāpēc netiek regulāri institūciju apsekoti. “Ļoti krasas atšķirības starp dievnamiem. Ir dievnami, kuri ir atjaunoti, teiksim tā, restaurēti, un tie tiešām ir apsildīti, tur vairs nedraud liels posts, bet ir arī dievnami, kuri ir kritiskā stāvoklī. Tur ir sēne, mitrums, viss ir saviļņots, ir ķirmji… Tā kā ļoti krasas atšķirības,” saka Inga Pētersone, speciāliste mākslas jautājumos.
Apmierinoši – tā Talsu novada muzejs vērtē baznīcu stāvokli, uzsverot, ka vārds “apmierinoši” nav domāts negatīvā nozīmē, jo redzams, ka draudzes patiešām cenšas. Pētersone: “Ja draudzē ir reāli 12 cilvēki, kas nāk uz tiem dievkalpojumiem, tad šie 12, lai kā viņi vēlētos, viņiem nekad nebūs tik daudz naudas, ne arī tās varēšanas.”
Muzeja redzeslokā arī pavisam jaunas baznīcas, jo tās ir šī laikmeta raksturojoša vērtība. Tās ir askētiskākas, taču ar interesantiem atklājumiem. Piemēram, katoļu baznīca Rojā. Talsu novada muzeja direktors Uldis Jaunzems-Pētersons: “Noteikti interesants ir Krusta ceļa gleznojumu risinājums, kurā ir ieslēptas reģiona baznīcas. Mēs varam pārbaudīt, cik labi zinām reģiona vai kaimiņnovadu pilsētas, savas pilsētas. Vai mēs varam atpazīt tās pēc baznīcām.”
Nākotnē, iespējams, varētu tapt arī ceļvedis, kas vedīs pa visām novada baznīcām. Arī izstāde, jo ekspedīcija vairākos dievnamos jau atklājusi interesantus un kriminālus stāstus par vismaz sešām nozagtām altārgleznām. Jaunzems-Pētersons: “Šobrīd nāca vēl klāt Ārlava ar savu Drēzdenes stāstu, altārgleznas restaurāciju un kopijas atgriešanos oriģināla vietā. Jā, tās altārgleznas varētu būt atsevišķas izstādes vērts stāsts, tajā pašā laikā runājot, protams, arī par baznīcām.”
Dievnamu apsekošanu muzejs varētu noslēgt rudenī, un tālāk darbu turpinās ar Talsu novada muižām, kapsētām, bākām un citām vērtībām.
