Engurē aizvadīta zivsaimniecības konference par iespējām nozarei pielāgoties klimata un vides izaicinājumiem. Piekrastes zvejniekus gan māc bažas, ka iespējamie papildus liegumi jau esošajiem iznīcinās šo seno nodarbi, ar ko visā Latvijā nodarbojas vien ap 150 cilvēku. Atbildīgās ministrijas gan norāda, ka pašreiz notiekot pētījumi, vismaz pāris tuvākajos gados bažām neesot pamata.
Klimata pārmaiņas mums atnesušas negaidītas vētras un plūdus, kas ik gadu samazina arī kāpu zonu pie jūras. Cerēt, ka situācija mainīsies pati no sevis, esot veltīgi, tāpēc jāmazina ietekme uz vidi.
VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste: “Gan attiecībā par sauszemi, gan jūru ir jāsasniedz bioloģiskās daudzveidības parametru uzlabošanās. Regula ir ļoti kompleksa. Tā skar visas jomas un aptver daudzas nozares. Būs jāmaina domāšana, jāstrādā citādāk nekā līdz šim.”
Šis jautājums tika skatīts arī zivsaimniecības konferencē. Piekrastes zvejniekus pašreiz visvairāk satrauc stratēģija, kas paredz 30% no sauszemes un jūras noteikt kā aizsargāto teritoriju, no kuriem 10% būtu stingri aizsargātā teritorija.
I/K ”Gobulauki” īpašnieks Jānis Rakuzovs: “Piekrastes zvejniecība jau neietekmē putnus, tāpat dabai nekaitē. Visi mūsu senči ir zvejojuši un nekādas problēmas nav bijušas, vienkārši tagad Eiropas prasības vai arī mūsu pašu bāleliņu prasības ir tikai ierobežot un ierobežot, un cilvēks ir palicis trešajā plānā.”
To, ka piekrastes zvejniecībai ir viena no vismazākajām ekoloģiskajām pēdām, apliecina pētnieciskās organizācijas “SO Oceana” dati. Ja šāds ierobežojums stātos spēkā, tas pēc būtības iznīcinātu gadsimtiem ilgi pastāvējušo piekrastes zveju, par ko trauksmi jau pirms vairākiem mēnešiem cēlusi biedrība “Mazjūras zvejnieki”.
“Eiropas uzstādījumi ir, bet mēs to pagriežam vēl daudz agresīvāk. Tāpat kā papildus liegumi, kas bija līdz šim jau. Mums bija pirmdien tikšanās ministrijā pie valsts sekretāra kopā ar ”Bior” pārstāvjiem, un es saprotu, ka mēs esam panākuši daļēju kompromisu un ka tas, kas neatstāj kaut kādu būtisku ietekmi uz dabu, tiks atcelts. Tā soli pa solītim, jo tikai runājot mēs varam panākt kaut kādu rezultātu,” saka biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes prieksšēdētājs Andris Cīrulis.
Zvejnieku pusē sliecas nostāties arī Zemkopības ministrija, jo pieprasījums pēc zivju produkcijas pieaug. Turklāt zivsaimniecība dod pienesumu arī Latvijas ekonomikā un drošību, ka krīzes gadījumā spēsim sevi nodrošināt ar pārtiku. Pašreiz tikai piekrastes zvejnieki gadā nozvejo ap 3000 tonnu zivju.
ZM Zivsaimniecības departamaneta direktors Normunds Riekstiņš: “Šajā brīdī vēl notiek projekts kuram jāidentificē, kas tās varētu būt par teritorijām. Manuprāt, arī vēl nav pateikts kāds režīms, kādi ierobežojumi varētu būt šajās teritorijās. Pie tā, manuprāt, ir ļoti nopietni jāstrādā, lai netiek sasietas rokas jeb kaut kādas darbības ar ļoti nelielu ietekmi uz vidi, dabu, kā piekrastes zveja vai dīķsaimniecības, lai mēs neradam apstākļus, ka šo vērtību mēs pazaudējam Latvijā.”
Pašreiz gan piekrastes zvejnieku bažām vēl neesot pamata. VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste: “Tajā konferencē, kur “Bior” un Dabas aizsardzības pārvalde stāstīja par šo izpēti gāja runa tikai par izpēti, par to, ko zinātnieki pēta. Zvejniekiem vienmēr ir bažas par to, ka nākotnē varētu būt kādi jauni ierobežojumi, jaunas prasības. Tas vienmēr tā ir dabas aizsardzības jomā.”
Vai un kādi ierobežojumi stāsies spēkā, būšot zināms tuvāko gadu laikā, kad savus apkopotos rezultātus ministrijām iesniegs zinātnieki.
