Noslēgusies kampaņa “Mana jūra”. Šogad par tīrāko ar 149 atkritumu vienībām uz 100 metriem atzīta Miķeļtorņa pludmale Ventspilī, bet netīrākā izrādījās Jūrmalas pludmale ar 950 vienībām uz katriem 100 metriem. Jau ziņots, ka dalībnieki devās ekspedīcijas gar jūru, vienlaikus sakopjot 500 kilometrus piekrastes.
Labs jūras vides stāvoklis būtu, ja 100 metros pludmales neatrastos vairāk par 20 atkritumu vienībām. Pagājušogad pludmales 100 metrosvidēji tika atrastas 375 atkritumu vienības, bet šogad tās jau ir tikai 334. Šogad tīrāko pludmaļu saraksts paplašinājies no piecām pludmalēm uz sešām, tās ir Ventspils Miķeļtorņa pludmale, Talsu novada Mazirbes un Kaltenes pludmales, Lauču akmens pludmale Skultē, Engures pludmale un Ziemupes pludmale. Savukārt netīrāko pludmaļu skaits samazinājies. Pagājušogad tās bijušas deviņas, bet šogad – tikai piecas. Divas no tām Jūrmalā un divas Liepājā. Antitopā iekļuvusi arī Daugavgrīvas pludmale. Kampaņas “Mana jūra” dibinātājs Jānis Ulme gan secina, ka tā ir sarežģītāka situācija, jo šajā vietā pārsvarā nav sastopami tūrisma radītie atkritumi. “Un tad nāk topā ierastā Daugavgrīvas pludmale Rīgā, kuru es pēdējos gados arvien aktīvāk aizstāvu, jo šis ir ļoti interesants laukums. Nekādā ziņā neatspoguļo parasto pludmaļu netīrības cēloņu iemeslus, jo šajā Daugavgrīvas pludmalē ir redzams pilnīgi visas ietekmes – no ostām, no upēm, no citām pilsētām, lejtece, ietekmes no nepilnīgām notikūdeņu attīrīšanām un tā tālāk.”
Šogad no visiem visiem atkritumiem 75,9% bija dažādi plastmasas un mākslīgo polimēru materiāli. Pārējie lielākoties papīra un kartona atkritumi, kā arī metāls. “Protams, lielākā sāpe Latvijas piekrastei, Baltijas jūras piekrastei, visas pasaules piekrastei un jūra ekosistēmām ir kļuvuši smēķēšanas atkritumi. Latvijas piekrastēs sastāda jau trešo daļu, konkrēti 32,6% no visiem atkritumiem.
Respektīvi, vidēji katros 100 Latvijas pludmales metros mēs nevaram paspert ne soli, statistiski nesastopot nevienu izsmēķi, jo vidēji tas skaits šogad ir 109 izsmēķi uz 100 pludmales metros.
Jānis Ulme arī min, ka ir pamanāmi Eiropas likumdošanas ieviestie grozījumi dažādu materiālu izmantošanā. Pēdējo gadu laikā arī plastmasas kosmētikas kociņu, pudeļu korķu, kā arī salmiņu radītie atkritumi ir krietni samazinājušies. Arī pudeļu depozīta sistēma redzami uzlabojusi situāciju. Plastmasas pudeļu daudzums samazinājies par 70 procentiem, stikla – par gandrīz 30%, alumīnija skārdeņu ir par 52% mazāk.
Kampaņas dati vēl tiek apstrādāti, tomēr pārstāvji plāno izvirzīt priekšlikumus pašvaldībām, par pludmaļu tūrisma infrastruktūru labiekārtošanu. Ulme: “Šeit risinājumi ir ļoti īstnībā individuāli. Tas ir, protams, sākot ar pludmales labiekārtojumu, sākot ar atkritumi infrastruktūru, tās apsaimniekošanu, bet runāt tikai par “savākt biežāk, savākt vairāk”, domāju, ka tie vairs nav tie risinājumi, kas panāks pilnīgi visu efektu.”
Noslēdzoties kampaņai “Mana jūra” atklāta arī jauna – “Esi vienreizīgs – nelieto vienreizējo!”, aicinot sabiedrību ikdienā ieviest jaunus ieradumus, lai samazinātu plastmasas atkritumu apjomu, kas nonāk apritē un bieži arī vidē. Par jauno kampaņu vēsta arī vides objekts Saulkrastos. Jaunās kampaņas atklāšanā tika prezentēti arī jauni āra kafijas aparāti, kuros vienreizējās lietošanas glāzes vietā var izmantot sevis līdzpaņemto trauku.