Iepērkoties lielveikalos un liekot iepirkumu maisiņā dažādās kastītēs safasētos produktus, izrādās, reizē mēs radām arī būtisku papildinājumu atkritumu kalniem. 

“Iepakojums, kas ir saskarē ar pārtiku, vairs nav derīgs šķirotajiem atkritumiem, nav derīgs pārstrādei. Iepakojumu veidi veikalos ir ļoti daudz. Kur sausas lietas bijušas iekšā, nesabojā iepakojumu, bet materiāls ir ražots no dažādiem kompozīta materiāliem, nav derīgs pārstrādei. Problēma, ka pārtikas ražotāji iepako nepārstrādājamā iepakojumā,” situāciju vērtē Mārtiņš Vīgants, SIA “ZAAO” klientu apkalpošanas daļas vadītājs.

Lielos pārtikas ražotājus jau tik vienkārši neietekmēt, bet toties iespēja mainīt savus iepirkšanās paradumus mums ir. Vispirms Straupes „Slow Food” tirdziņa pieredze.

“Burciņu nevajag? Tad nes atpakaļ! Nebaro miskasti!” – tā Straupes “Slow Food” tirdziņa organizatori un arī paši tirgotāji jau kādu laiku mudina savus pircējus domāt par to, lai iesaiņojums un iepirkšanās būtu videi draudzīga. Pie zemnieku saimniecības “Stūrīši” stenda pat ir šāds aicinājums – nākt ar savu burciņu, saimniece Inguna Knodze stāsta, ka sākumā gan bijis tā neierastāk prasīt pircējam nest atpakaļ izlietoto burciņu. “Saudzējam dabu, mēģinām visu likt papīra iepakojumos un stikla. Stikls ir daudzas reizes izmantojams, tad mums ir prieks, ka cilvēki atnes atpakaļ. Ir taču forši, saudzējam dabu!”

“Mēs esam tie, kas maisiņus nepiedāvā!” – tā enerģiski savu nostāju pauž zemnieku saimniecības “Zutiņi” saimniece Rūta Beirote, viņa arī sociālajos tīklos aicināja pircējus nest makulatūru. “Ja ir mājās kāda lieka makulatūra, nes mums, iemainīsim pret kādu foršu gardumu. Mēs savukārt to izmantosim kā pakojamo materiālu, tālāk sūtot paciņas. Tā noteikti ir Zaļā domāšana! Iepakojamais materiāls, kas mums būtu jāpērk, lielākoties ir dažāda plastika. ,ēs to nevēlamies. Mēs esam uztaisījuši arī foršu maiņas galdiņu.”

Blakus saimniecības stendam ir galds ar uzrakstu: “Ja tev vajag, paņem. Ja tev lieks, atstāj!” “Cilvēki var atnākt paņemt maisiņu, ja viņi nav paņēmuši līdzi savējo. Ja viņiem mājās ir lieki, var atnest un atstāt, lai arī citi tirdziņa apmeklētāji var atnākt un paņemt.”

“Slow Food” kustības uzstādījums jau arī tāds ir, ka iepakojumam ir jābūt videi draudzīgam. Šobrīd tirdziņā var redzēt, ka pircēji to jau sāk ielāgot. Guna Rukšāne, kura ir regulāra Straupes tirdziņu apmeklētāja, stāsta, ka viņai savi paradumi nav jāmaina, jo vienkārši tas ir pats par sevi saprotams. “Paradumi ir tādi, kādiem tiem jābūt! Katram sevi cienošam cilvēkam ir jābūt līdzi savai burciņai, savam maisiņam, un es jau īstenībā tā diezgan sen praktizēju, piemēram, mums Straupes piensaimnieka veikaliņā jau gadus desmit ņemu savas burciņas līdzi.”

Ar savu iepirkumu groziņu, tirgū sastopu arī biedrības “Slow Food Straupe” valdes priekšsēdētāju Astrīdi Rozīti. “Es vienmēr nāku ar savu groziņu. Tas ir ļoti ērti, piemēram, ja nopērku kādu preci, kas ir ļoti trausla, kā cepumiņi, tie nesaplīst. Man noteikti līdzi maisiņi svaigai maizītei, drēbes maisiņš. Vislabāk būtu linu maisiņš, jo tas ļoti iepriecē maizītes cepējus tāpēc, ka maizīte ļoti bieži uz tirdziņu atbrauc burtiski karsta, pat ja mēs to ieliekam papīrā, vairs neelpo, tāpēc būtu ļoti labi, ja nākam ar savu maisiņu.”

Astrīde Rozīte stāsta, ka “Slow Food” asociācijas uzstādījumi, ka jābūt ir videi draudzīgam iepakojumam, ir jau ļoti sen. “Arvien vairāk un vairāk mūsu pircēju nāk ar saviem groziņiem, kas mani ļoti priecē, ar savu taru. Es atceros savu bērnību. Nebija mums ne tādu plastmasas maisiņu, nekas tāds, bet ļoti labi visi iztika tajā laikā bez plastikāta iepakojuma. Esmu redzējusi, ka bez tā var iztikt.”

Pie kāda no stendiem sastopam pircēju, kura tikko ir atnesusi izlietotās pudeles. Stenda saimnieks, mājražotājs Agris Saulgriezis stāsta, ka viņš ir zaļās dzīvesveida piekritējs un ar tādu domu arī saimnieko. “Pudeles ņemu pretī no pirmās dienas. Es dodu diezgan lielu cenu par tām, lai cilvēks lojāli būtu ieinteresēts arī nest atpakaļ. Protams, man ir liels darbs visas mazgāt un dezinficēt, lai otrreizēji izmantotu, bet cilvēks par to saņem vienu eiro. Sākumā bija 50 centi. Kad sākās karš Ukrainā, pudelēm cena pieauga, tad arī attiecīgi palielināju maksu.”

Mājražotāja Maija Ekerte, kura pārstrādā cidonijas, stāsta, ka arī viņa ņem atpakaļ pudeles. Padomāts arī par to, lai uzlīme ar produkcijas nosaukumu būtu viegli noņemama. “Esam ieinteresēti, lai to pudelīti viegli varētu nomazgāt, notīrīt, nepaliek līmes traipi.”

Un ne tikai pudeles vai burciņas var izmantot vairakkārt. “Mums princips tirdziņos ir tāds – pārdodam jums paipalu oliņu pirmo kastīti. Pēc tam, lai būtu gan jums lētāk un videi draudzīgāk, jūs nākat ar to tukšo iepakojumu. Tad mēs ielasām oliņas,” par savu tirgošanās pieredzi stāsta Reinis Inapšs – uzņēmuma “Rīta putni” pārstāvis. Arī viņš atzīst, ka pircēji to jau ir ielāgojuši. “Sākumā varbūt no malas cilvēki skatījās, ko šie nāk ar savu kastīti… pirmkārt, jūs dabūjat atlaidi, otrkārt, jūs turpināt to vienu iepakojumu atgriezt un atgriezt. No tā sanāk “zero waste”.”

To, ka var būt dažādi mazie solīši, lai mazinātu kaitējumu videi, apliecina arī Siguldas novada pieredze, proti, ielu tirdzniecības noteikumos ir iekļauta prasība dažādos pasākumos – svētkos izmantot vairakkārt lietojamus vai videi draudzīgus traukus. Tie, kā stāsta Siguldas novada domes priekšsēdētāja Līga Sausiņa, tiek izmantoti arī tradicionālajā ziemas garšu festivālā. “Jums ēdiens tiek pasniegts nevis plastmasas šķīvī, bet tādā šķīvītī, kas vidē noārdās! Tas nozīmē, ka tā nav plastmasa, kura, kas zina, cik tūkstošus gadus vēlāk vēl būs atrodama.”

Tuvojas vasara, kad būs dažādi pasākumi, festivāli, tirdziņi. Kāpēc gan arī citviet nevarētu izmantot Straupes un Siguldas pieredzi?